Noslēpumainais bezdibenis

Cilvēki nevar tikt līdz galam skaidrībā: Cik lielu lomu spēlē cilvēciskā rīcība, kalpojot vēstures dievišķo mērķu (realizēt labo vēsturē) sasniegšanai. Tas tiem aizvien paliek apslēpts Dieva apslēptajā gudrībā.

Ideologi var labu un ļaunu izvērtēt pēc rīcības saskaņas ar ideju. Tiem to ideoloģija kalpo kā skaidra mēraukla.
Tai pat laikā tie, kas rīkojas atbildīgi un realitātei atbilstoši, un rīcību nodod Dievam, var mierināt sevi vien ar ticību piedodošajai un dziedinošajai Dieva žēlastībai. Tādi nevar pierādīt savas tiesības, jo viņiem dzīvā realitāte nedod rokā nekādus viennozīmīgus mērus.
Drīzāk jau dziļš noslēpumains bezdibenis atdarās viņu priekšā, tiem nākot tuvāk pie sava mērķa.

Taču Dievs var lietot kā labo, tā ļauno, un, proti – pāri pār to cik sniedzas cilvēciskie skatieni (prāts un saprašana). Apbrīnojami, bet bieži vien labais darbojas pazušanai, bet ļaunais pestīšanai.

Dieva ceļš pats savā gājumā ved cauri cilvēku labajam un ļaunajam. Dievs apliecinās kā tāds, kas grib darīt vienīgi labu kam jātiek nodotam katram darbam dusmām un žēlastībai.

Vai tas būtu ar nozīmi izcelt atšķirību starp labo un ļauno? Nē, – tas nozīmē, ka neviens cilvēks nevar sevi taisnot sava paša labumā, jo vienīgi Dievs dara labu.

Tā Dievišķās vēstures vadības spēks cilvēkus aizsviež cilvēkus Viņa dievišķajā žēlastībā.