Kristīgā labdarība

Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši (Mt.25:40).

“Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. ..ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt.25:35–36, 40).

No darbiem, ko Kristus šeit uzskaita, mēs varam mācīties par kristīgo labdarību un tās apmēriem. Mēs varam redzēt, ka Kristus slavē uz āru vērstu rīcību, runādams ne tikai par labajām lietām, ko ikviens var darīt savā namā, bet sacīdams arī: “Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis.”

Tas ir dīvaini, ka kristiešiem nav vienprātības par jautājumu – vai mums vajag uzmeklēt bēdu nomāktus ļaudis, vai arī mums tikai jāgaida, kad tie paši atnāks pie mūsu namdurvīm? Kāds varbūt sūdzas, ka ir aizņemts savas ģimenes pienākumos un tam nav iespēju darīt labus darbus. Viņš nesaprot, ka tieši starp mājas ļaudīm, saviem tuvākajiem, mums jādara visvairāk labu darbu. Vienlaikus ir arī citi, kas vēlas būt kristieši, bet noraida jebkādas plašākas aktivitātes un grib ierobežot savu labdarību vienīgi pret tiem, kas atrodas vistuvāk.

Taču, kur vien cilvēks nemeklē slepenu attaisnojumu savam kūtrumam, bet patiešām vēlas ieraudzīt patiesību, tur Kristus vārdi “Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis” bez šaubām viņu pārliecinās, ka ikvienam kristietim pēc savām iespējām un varēšanas ir jākalpo visiem. Mums jākalpo ne tikai tiem, kas pieder pie mūsu ģimenes un draugiem, jo – “vai tad muitnieki nedara tāpat”? Nē, mums ir jākalpo arī tiem, kas ir ārpusē.

Kristus laikā bija kāds vīrs, kas gribēja izvairīties no mīlestības baušļa pret tuvāko un vaicāja: “Kas ir mans tuvākais?” Savā līdzībā par žēlsirdīgo samarieti Kristus skaidri parāda, ka pat tur, kur visādā ziņā ir tik lielas atšķirības, kādas pastāvēja starp jūdiem un samariešiem, mums joprojām ir jākalpo cilvēkiem.

Tādēļ tev jādara labi un Dievam tīkami darbi, ja ticībā tev ir draudzība ar Glābēju, un pacietīgi un uzticīgi jārūpējas par savu aicinājumu, vai esi tēvs, māte, bērns vai kalpotājs. Jebkurā gadījumā mums darāmi daudzi labi darbi, un nereti mums vajadzēs lielu pacietību un savas grēcīgās miesas mērdēšanu.

Ja būsi šais darbos uzticīgs, tie visi būs Dievam tīkami, jo tie ir Viņa pavēlēti un iedibināti. Un, ja turklāt garīgās un miesīgās vajadzībās kalposi tiem, kas ārpus tavas ģimenes, slimiem, nabagiem, nezinošiem, tad kādu dienu Kristus slavēs tavus darbus un sacīs: “Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis.”

Runājot Lutera vārdiem: “Kristieša darbiem nav īpaša vārda.” Proti – kristietis nedara īpašus darbus kā liekuļi, kas izvēlas noteiktu darbu, un tas arī paliek viņu vienīgais darbs. Turpretī kristietim ir mīlestība, kas dara visa veida labus darbus saskaņā ar Kristus vārdiem: “Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši” (Mt.7:12).

Kristietim ir piešķirta liela žēlastība, dzīvojot draudzībā ar Dievu, mūžīgā un nemitīgā piedošanā, jo Dievs pieņem Galvotāju – Viņa mīļoto Dēlu. Turklāt Kristus raugās uz mūsu mazajiem darbiņiem ar tādu labpatiku, ka saka: “Jūs to esat darījuši Man.” Cik jauki mazās un lielās lietās raudzīties uz Kristu un pie sevis sacīt: “Sava Glābēja dēļ es vēlos dot šim nabagam drēbes. Sava Glābēja dēļ es būšu pacietīgs ar šo neciešamo cilvēku, parādīšu viņam laipnu vaigu un sacīšu labus vārdus. Sava Glābēja dēļ es labprāt apmeklēšu šo vai to nabaga cilvēku, utt.”

Savā sirdī saņēmis ticības mierinājumu un mīlestību, to visu es daru ar prieku. Taču, dzirdot Tā Kunga uzskaitījumu, mēs domāsim, ka mēs neko neesam darījuši, un sacīsim Viņam: “Kad mums bijusi tā laime Tev kalpot?” Bet Viņš atbildēs: “Patiesi Es jums saku, ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.”