Cilvēka daba

“Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti” (Rom.5:12, 18-19).

Mārtiņš Luters kādā sprediķī saka:

“Kur cilvēka daba ir tāda, kāda ir, tur ir neiespējami turēt Dieva Bauslību, jo cilvēks Ādama kritienā ir ticis samaitāts, guvis ļaunu iekāri grēkot un vairs nespēj no visas sirds pakļauties Bauslībai, kā. to redzam paši pie sevis, cik ļoti grūti būt dievbijīgam un darīt labu, jo daudz vieglāk ir būt ļaunam un darīt ļaunu.

Dziļi mūsos ir pretestība un nevēlēšanās darīt labu un pildīt Dieva baušļus. No savas pieredzes mēs zinām, ka pēc savas dabas esam samaitāti, ļauni, nepaklausīgi, mīlam grēku un ienīstam Dievu.”

Citviet viņš saka tā:

“Vai pret savu tuvāko tu rīkojies tā, gribi, lai tas rīkojas pret tevi? Kurš gan no visas sirds mīl arī savus nedraugus? Kurš labprāt izvēlas mirt? Kurš labprāt pacieš zaimus un nievas? Mīļais cilvēk, mini man kaut vienu, kas labprāt uzklausa ļaunas runas vai ir gatavs dzīvot nabadzībā! Jo no visām šīm lietām mūsu daba baidās, šausminās un bēg.

Jā, tu neatradīsi nevienu cilvēku, kas no visas sirds mīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Var gadīties, ka divi staļļa kalpi draudzīgi sadzīvo savā starpā, bet parasti tā ir tikai tik ilgi, kamēr viens nav izdarījis pāri otram, — jā, tad gan tu redzēsi, kā tie mīl viens otru.”

Tiktāl Mārtiņš Luters. Tāda ir mūsu daba, un to nekad neaizmirsīsim. Kā jau ticis parādīts, visa veida ļaunums — gan pārdrošība, gan izmisums — ceļas no aplamas ilūzijas par mūsu spēju darīt labu.

No otras puses, cik tas ir svētīgs miers, atdusa un sabats dvēselei, kad es beidzot saprotu, ka manos spēkos nav nedz domāt, nedz gribēt, nedz bīties, nedz ticēt, nedz mīlēt, nedz darīt labu, bet viss, jā, itin viss no sākuma līdz beigām, ir tīra žēlastība un dāvana — tā visa ir mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība un dāvana! Cik tas ir svētīgs miers un sabata atdusa dvēselei, kad savu taisnību un spēku gūstam vienīgi no mūsu Kunga!