Dieva spēks ticīgajiem

“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.” [2.Pēt.1:3]

Šī ir pirmā lieta. Sv. Pēteris iesāk rakstīt par to, kādus dārgumus ticībā esam saņēmuši no Dieva, proti, ka Dievs mums (kas ar ticību esam atzinuši Dievu) ir dāvinājis visu. Kas šis ir par dievišķu spēku?

Tas ir spēks, kas mums kalpo dievbijīgai dzīvei, tas ir, ja ticam, tad Dievs ar Savu spēku dod mums visu. Šis spēks ir pie mums un ar mums: ko mēs runājam un darām, to mūsos un ar mūsu starpniecību runā un dara pats Dievs. Viņš mūsos ir stiprs, spēcīgs un visvarens, ja arī mēs ciešam un mirstam, ja pasaules priekšā esam vāji, tā ka mums pašiem nav nekādu spēku un spēju, ja mums nav dots šis Dieva spēks. Bet šo Dieva spēku, kas ir mūsos, Sv. Pēteris negrib skaidrot tā, ka arī mēs spētu radīt debesis un zemi vai arī darīt tādus brīnumus, kādus spēj darīt Dievs.

Dieva spēks ir mūsos un ar mums tieši tik, cik tas mums ir vajadzīgs un nāk par labu. Tādēļ apustulis piebilst: “..visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai..” — tas ir, mums ir Dieva spēks, kas mūs bagātīgi apveltī ar žēlastību darīt labu un dzīvot mūžīgi.

..Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis..

Šāds Dieva spēks un Viņa lielā žēlastība nenāk no citurienes ka vien no šīs Dieva atziņas.

Tādēļ, tā kā aicinājums nav mūsu, mums arī piederas nevis lepoties, itin kā mēs būtu ko paveikuši, bet slavēt Dievu un pateikties Viņam par to, ka Viņš mums ir dāvājis Evaņģēliju, tā sniegdams spēku un varu nostāties pret velnu, nāvi un visām nelaimēm.