Grēka krustcelēs

Nevienas krustceles nelīdzinās grēka krustcelēm, jo tajās var nogriezties uz “tumsas tekām”, “galīgi neceļā” utt. (Sal.pam.2:13-15). Šī ļaunuma draudi izpaužas jau sākumā, kad tas šķiet nevainīgi vai tīrais sīkums. Kad atklājas ļaunuma daba, kļūst skaidrs, ka tā upuri jau atrodas uz ļauna ceļa.

Kārdinājumi nenāk no Dieva (Jēk.1:12-15), tomēr savā gudrajā prātā Viņš var kādreiz tos pieļaut. Tad Viņš vada notikumus šajā ceļā tā, ka tas palīdz kārdinātajam cilvēkam izvairīties no grēka stiprinātam un apbruņotam ar pieredzi, kas var palīdzēt kā viņam, tā arī citiem. Ja, turpretī, kārdinātais izvēlas nepareizu ceļu, kārdinājumu rezultāts ir sirdssāpes. Viņš bija izvēlējies grēku.

Nav ieteicams dibināt pazīšanos ar cilvēkiem vai uzturēties vietās, kas var mudināt mūs krist kārdinājumā. Šī draudzība neradīs neko labu, bet lielākoties tikai pamudinās uz grēku, kura sekas būs ciešanas. Tiem, kas vēlas rotaļāties ar kārdinājumiem, nav glābšanas cerības, kamēr šī rotaļāšanās turpinās; tomēr visi grēki var tikt piedoti, ja tos godīgi izsūdz.

Arī tad, ja cilvēks saprot, ka kritis grēkā, un apjēdz savu iedomību, joprojām ir iespējams meklēt labo ceļu atpakaļ pie Dieva. Arī šīs ir krustceles. Viens ceļš ved tālākos grēkos un beigu beigās – izmisumā, bet ir arī ceļš, ko tik brīnišķīgi raksturo Dāvids: “Es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas” (Ps.32:1-5). Nav šaubu, ka šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem kristietībā: grēku nožēlas iespēja, atzīšanās grēkos un piedošana. Šajās krustcelēs viens ceļš ved uz dzīvību, dzīves atjaunotni, dzīvības spēku un mūžīgo cerību.

Daudzos gadījumos priekšā ir nākamās krustceles, lai gan grēku piedošana jau saņemta. Šeit problēma ir – ko darīt ar grēka sekām? Līdz ar atklātu atzīšanos nāk arī vēlēšanās vispirms atbrīvoties no visa, kas saistīts ar grēku, un pēc tam mēģināt nokārtot to, kas izdarīts nepareizi, nodarot zaudējumus vai aizvainojot kādu cilvēku, varbūt vairākus. Ja vien tas vispār ir iespējams, šādi pāridarījumi ir jālabo.

Te nav iespējams sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo šīs situācijas mēdz būt tik dažādas, taču ikvienam, Svētā Gara iespaidā saprotot, ka kādam ir nodarīts pāri, jāmēģina to nokārtot un vajadzības gadījumā jālūdz padoms pieredzējušam, ordinētam mācītājam. Atklāsme, ka esi nonācis dzīves krustcelēs, var likties skumja, taču šādā brīdī patiesi ir nepieciešams meklēt pareizo ceļu un tad doties pa to. Tikai tāds ceļš vedīs pie garīgas veselības un dzīves, šajā laikā un mūžīgi. Cita ceļa izvēle būs atklāta nostāšanās pret Jēzus mācību šādos gadījumos. Viņš min piemēru ar kādu vīru, kas pie Dieva altāra atceras dažas savu grēku sekas: viņa “brālim” ir kaut kas, par ko sūdzēties. Tāpēc Jēzus māca, ka šim vīram jāiet pie sava brāļa un jāizlīgst ar viņu (Mt.5:23-24).