Nosoda nevis par Bauslības pārkāpšanu, bet par liekulību

Proti, pirms kādi no Jēkaba ļaudīm bija nākuši, viņš ēda kopā ar pagāniem; bet, kad šie atnāca, tad viņš atrāvās un nošķīrās, bīdamies no apgraizītajiem. [Gal.2:12]

Ticībā atgrieztie pagāni ēda tādus ēdienus, kuri Bauslībā bija aizliegti. Šos pašus ēdienus arī Pēteris bija ēdis, kamēr viņš atradās tikai atgriezto pagānu kopībā; zinādams, ka dara pareizi. Pēteris droši pārkāpa Bauslības prasības līdz ar pagāniem. Arī Pāvils atzīst, ka viņš tā ir darījis, 1.Kor.9:20-21 — jūdiem viņš ir bijis kā jūds, bet tiem, kas bez Bauslības — tāds, kā tie, kas bez Bauslības.

Tādēļ arī Pēteris, tā darīdams, negrēkoja, bet darīja labi, zinādams, ka viņš šajā ziņā ir brīvs. Ar šo savu Bauslības pārkāpumu apustulis arī parādīja, ka Bauslība nav nepieciešama taisnībai, un atbrīvoja pagānus no Bauslības ievērošanas.

Pāvils nosodīja Pēteri nevis šī Bauslības pārkāpuma, bet par viņa liekulību un vājumu, proti, ka viņš ir atturējies no ierastajiem ēdieniem, kuri Bauslībā bija aizliegti, baidīdamies apgrēcināt jūdus, kuri bija nākuši no Jēkaba.

Nav nekas ļauns, ja tiek ir ēsti ēdieni, kuri Bauslība ir aizliegti, bet, ļaunums ir tas, ka Pēteris atrāvās un nošķīrās, ļaudams ticīgajiem secināt: Pēteris atturas no Bauslībā aizliegtajiem ēdieniem, tātad – ja tu no tiem neatturies, tad nevari iemantot pestīšanu. To Pāvils nedrīkstēja atstāt nepamanītu un nedrīkstēja klusēt, jo bija apdraudēta Evaņģēlija patiesība. Lai tā paliktu neaizskarta, viņš atklāti stājās pretī Pēterim.