Kā putnis sprostam izsprucis [551]

Ja Dievs nebūtu pie mums klāt, –
To sakam mēs it tiešām, –
Ja Dievs nebūtu pie mums klāt,
Kas tik daudz bēdu ciešam,
Tad mums bij visai izsamist
Un ienaidniekiem rokā krist,
Kas pulkiem mums uzmācās.

Uz mums tāds dusmigs viņu prāts, –
Kad Dievs to būtu ļāvis,
Tad, kā straujš ūdens šņāc un krāc,
Tas nost mūs būtu rāvis.
Mēs tā kā straumē aizeijam
Un tik ne visai apslīkstam,
Lai dažkārt gan mēs grimstam.

Gods Dievam, kas mūs izglābis,
Tie mūs nav aprijuši!
Kā putnis sprostam izsprucis,
Mēs dvēsel’ izglābuši;
Valgs trūcis ir, – kas mūs var grābt?
Tas Dieva vārds, tas spēj mūs glābt,
Tas valda zem’ un debes’.