Tu sev, augstais priesteris [100]

Tu sev, augstais priesteris
Par man esi nodevies;
Kaut es nodoties tev spētu,
Visa sirds tev piederētu!

Tev patīk tāds upuris,
Ko tavs Gars man iedevis;
Kad to tavā rokā likšu,
Dievam es ar to patikšu.

Tādēļ ņem un salauzi
Manu prātu spēcigi;
Kaut es no ta vaļā kļūtu,
Lai caur tūkstoš sāpēm būtu.

Mīlestības uguni
Liec uz savu altari.
Izdelde man veco prātu,
Dod man sirdi atjaunatu.

Debes-augšā zinu tev, –
Augšup velc man ar pie sev,
Tuvak, Kungs, ikkatru dienu
Velc pie sevim man arvienu!

Tā caur tevi tas notiks,
Ka mans upurs tev patiks,
Un ta sirds, ko tev nododu,
Tevim paliks, Kungs, par godu.