Lūgšana divdesmit trešajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Dievs, Visuvarenais pasaules valdniek! Mēs visi esam zem tavām kājām – bagātie un nabagie, augstie un zemie.

Viss labums, kas mums ir, nāk no tevis, un Tu māci mums to lietot. Tu gribi, lai mēs tev dodam savu tiesu, un, lai mēs dodam arī cilvēkiem to, kas viņiem pienākas. Tā būtu liela ģeķība un grēks, ja mēs tevis nospriesto tiesu prātodami gribētu pārgrozīt. Pasargi mūs, žēlīgais Dievs, ka mēs nekad neatraujam no tā, ko Tu no mums prasi. Lai mēs dodam arī tiem, kuriem Tu dot esi pavēlējis.

Tu valdi mūs visus. Arī mūsu valdnieki, ko esi iecēlis pār mums, arī stāv zem tevis un mēs zem viņiem. Dod viņiem laimīgu valdīšanu, lai mēs mierīgi dzīvotu dievbijībā un godā.

Lai neviens ar savu pārgudrību nejūtas tevi piekrāpis, gudrais Dievs. Tu notver gudros viņu gudrībā, un iznīcini viltnieku nodomu. Tādēļ lai sirds skaidrība un taisnība mūs pasargā.

Kad šeit visu savu tiesu būsim tev [skaidri] nodevuši, tad ieved mūs jaukajās Debesīs, un dod mums bērnu tiesu, kur būs līgsmošanas pārpilnība tava vaiga priekšā un mīlīga būšana pie tavas labās rokas mūžīgi. Tāpēc mēs lūdzam tevi:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.