eee.Dieva-draugi.lv [393]

Dievs, tu man radijs, pestijs, devis prieku.
Ko atdošu? – Es neatrom’ nenieku.
Ko upurēt tev nabags cilveks prot?
Tu esi pats tas Kungs, kas visu dod.

Tu sirdi grib’, kas no tev neatlaižās,
Ar paštaisnības viltibu nemaisās,
Kas, lai ta gan nav nenoziedziga,
Tomēr no grēku-sāpēm salauzta.

Par upuri tu iemīl’ tādu sirdi,
Tu tādu garu ieraugi un dzirdi,
Tu žēlo tos, kas grēkus aprauda,
Un viņiem tos vairs nepielīdzina.

Kas, žēligs Dievs, Tad pateikt tevim kavēs,
Par tavu mīlestibu tev neslavēs?
Ak mūžam tev nevaru pateikt gan
Un slavēt, kā tu pelnijis no man.

Bet kad ar spēka trūkst, tu tak to sirdi,
Kas tevi slave un tev mīle dzirdi;
Tad vājības pēc neizbīstos es,
Un mana sirds tev slav’ un godu nes.

Šurp skataities, jūs, kas jau Dieva draugi!
Tu svešinieks, nāc ari šurp un raugi
Un mācies teikt, ko Dievs pie manim dar’.
Izteic to, mana dvēseslite, ar!