Par mieru

Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā. [1.Pēt.3:11]

Pasaule par mieru uzskata to, ja viens otram izdara pāri, tad viņam sit pa galvu. Bet ar to nekad nenonāk pie miera, jo to nav iespējis neviens ķēniņš, ka viņš būtu mierā ienaidnieku priekšā.

Bet pareizi mieru meklē un atradīs tas, kurš attur savu mēli, novēršas no ļauna un dara labu, tas ir cits ceļš nekā iet pasaule. Novērsties no ļaunā un darīt labu nozīmē, kad noklausās ļaunos vārdus, kad spēj izturēt ļaunumu un pārestību. Tur meklē mieru, tad tu to atradīsi, ja tavs ienaidnieks izgāž savas dusmas un viņš ir izdarījis visu, ko varējis- ja tu tad to noklausies, un nezākā un netrako pretim, tad viņam nākas pašam sevi savaldīt ar savu spēku. Jo tā arī Kristus ir pieveicis savus naidniekus pie krusta, nevis ar zobenu vai varu.

Tāpēc ir sakāmvārds, kuru vajadzētu rakstīt ar zelta burtiem, kurā sacīts: pretī sišana rada ķildu, un: kurš sit pretī, tam nav taisnība. No tā, savukārt, ir jāizriet: pretī nesišana rada mieru. Kā tad tas notiek? tas taču nav cilvēciski. Jā, bez šaubām, tas nav cilvēciski, bet ja tu tā paciet pārestību un nesit pretī, un pārlaid to pāri, tad notiks tā, kā teikts tālāk: