Un tur ir daudz pretinieku

Bet Efesā palikšu es līdz Vasaras Svētkiem, jo man ir lielas un spēcīgas durvis atvērtas, un tur ir daudz pretinieku. [1.Kor.16:8-9]

Pāvils palika Efezā ilgāk, nekā sākotnēji bija domājis, un viņš min divus iemeslus. Pirmkārt, Evaņģēlijam te ir lielas iespējas – durvis ir plaši atvērušās un atliek tikai pa tām ieiet. Un otrkārt – te ir arī daudz pretinieku.

Pirmā motivācija mums ir skaidri saprotama. Sludinātājs nelabprāt pametīs vietu, kur cilvēki ir grēka nomocīti un meklē glābšanu un Dieva Gars ļauj Evaņģēlijam nest redzamus augļus. Mācītājs redzēs un sapratīs, ka labvēlīgais laiks ir jāizmanto.

Visi kristieši ir priecīgi dzirdēt par šādām lietām.

Otrs iemesls, kāpēc Pāvils Efezā palika ilgāk, bija ticības pretinieki, kas tur mita.

Ievēro, viņš neraksta: “.. bet arī pretinieku daudz.” Tā sacīt būtu tikai loģiski. Taču nē, Pāvils raksta: “.. un tur ir daudz pretinieku.”

Būtībā abas šīs patiesības ir saderīgas. Kad notiek ticības atmoda un atdzimšana, tai neizbēgami seko pretestība. Kad Kristus ir devies uzbrukumā, Sātans mobilizē savus spēkus pretuzbrukumam.

Pretestība izpaužas daudz un dažādos veidos. Piemēram, ceļā visādus šķēršļus var radīt pasaulīgi cilvēki. Var tikt traucēti dievkalpojumi, rakstītas ķengas laikrakstos vai arī izplatītas ļaunas baumas un apsūdzības. Daudzkārt tā ir noticis.

Varbūt ieradīsies cilvēki un sludinās maldu mācības. Paruna māca, ka saduļķotā ūdenī vieglāka zvejošana. Kad draudzē ir sakustināta garīgā rosība, maldu mācītāji izmanto visas iespējas, lai darbotos savās interesēs.

Taču šādos pretestības brīžos mēs nedrīkstam izbīties un zaudēt drosmi, jo Dieva vārdam ir jāturpina sava gaita. Galvenais ir patiesi un šķīsti sludināt Dieva vārdu, lai pats Kungs īstenotu Savu darbu.

Būsim allaž gatavi!