Kristīgā augšāmcelšanās cerība

Atšķirībā no citām austrumu reliģijām ticība Vecajā Derībā nav atbrīvošanās reliģija. Taču tagad kristietība vienmēr tiek apzīmēta kā atbrīvošanas reliģija.

Saka, ka izšķirošais ir tas, ka kristietībā tiekot pasludināta augšāmcelšanās cerība, un līdz ar to ir radusies patiesa atbrīvošanas reliģija.

Smaguma punkts pārvietojas uz nāves robežas otru pusi.

Un tieši šeit es redzu kļūdu un bīstamību. Te atbrīvošana nozīmē atbrīvošanu no sāpēm, problēmām, bailēm un ilgām, no nāves un grēka labākā taipusē. Bet vai tas būtu būtiskākais tajā ko par Kristu pasludina evaņģēlijs un Pāvils?

Es to apstrīdu. Kristīgā augšāmcelšanās vēsts atšķiras no mitoloģiskās vēsts ar to, atā cilvēkiem pilnīgi jaunā, un iepretī Vecajai Derībai vēl spilgtākā veidā norāda uz dzīvi virs zemes. Kristietim nav vēl pēdējā izbēgšana mūžībā no zemes uzdevumiem un grūtībām, tā kā tam, kas tic atbrīvošanas mītam, bet gan viņam tāpat kā Kristum jāizdzīvo šīs zemes dzīve, un tikai tad, ja viņš to dara, tad pie viņa ir krustā sistais un augšāmceltais un viņš līdz ar Kristu ir krustā sists un augšāmcēlies.

Šejienes dzīvi nedrīkst priekšlaicīgi atcelt. Tajā ir vienota Jaunā un Vecā Derība. Atbrīvošanās mīti sastāv no cilvēcīgajiem robežpiedzīvojumiem. Kristus satver cilvēku viņa dzīves vidū.