Jaunā radīšana

“Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja.” [Mt.28:5-6]

Jau Vecās Derības pravieši apsolīja, ka Mesija celsies no mirušajiem. Arī Jēzus daudzkārt teica Saviem mācekļiem, ka Viņš celsies augšām. Kad augšāmcelšanās notika, tas bija brīnums: “Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Tā Kunga eņģelis nāca no debesīm, piegājis novēla akmeni no durvīm.” Tad eņģelis pasludināja savu vēsti divām sievietēm un lika viņām to pateikt mācekļiem.

Jēzus augšāmcelšanās ir kā jauna radīšana. Bet daudzi cilvēki tai netic. Viņi apgalvo, ka tā ir tikai leģenda. Arī daudzi, kas sauc sevi par kristiešiem, tam netic. Viņi saka: “Pasaulē nekad nenotiek brīnumi. Jēzus varbūt bija dižens cilvēks, bet Viņš nav augšāmcēlies no miroņiem. Jaukākais Viņā bija tas, ka Viņš bija pilns mīlestības un deva mums labu paraugu, kam sekot.” Tādiem cilvēkiem nav Pestītāja. Viņi atsakās ticēt, ka Pestītājs ir vajadzīgs un ka Viņš ir.

Visi īsti kristieši tic, ka Pestītājs ir augšāmcēlies. Viņš ir “nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.” [Rom.4:25] Tā Dievs ir pilnīgi salīdzinājies ar mums. Ceļš uz zaudēto paradīzi atkal ir pavērts. Tagad augšāmceltais Kungs vēlas sastapt mūs Savā vārdā un sakramentos, un Savas baznīcas sadraudzībā. Tā ir mūsu Galileja, kur Viņš vēlas mūs sastapt.

Kungs Jēzu, mūsu augšāmceltais Pestītāj! Mēs Tev pateicamies par šo vēsti, ka Tu esi pārspējis mūsu lielos ienaidniekus – grēku, pasauli un nāvi. Palīdzi mums vienmēr dzīvot šai ticībā, ka mēs varam būt starp tiem, kas top pestīti mūžīgi. Mēs to lūdzam Tavā godības vārdā. Āmen.