Pretoties Dievam ir ļoti bīstami

“Israēl tu grūd sevi postā; vienīgi Es esmu tavs glābiņš un atbalsts.” [Hoz.13:9]

Israēla tauta bija piedzīvojusi smagus šķēršļus un pārbaudījumus. Tāpēc bija gluži dabiski, ka ļaudis vaicāja: kāpēc tā? Kāpēc mums šīs grūtības jāpanes?

Pravietis Hozeja atbildēja tā, kā viņam atklāja un lika sludināt pats Kungs: “Israēl, tu grūd pats sevi postā; vienīgi Es esmu tavs glābiņš un atbalsts.” Šī atbilde attiecās ne tikai uz Israēla situāciju, tā attiecas uz ikvienu no mums.

Tas Kungs saka: “Es esmu tavs glābiņš un atbalsts.” Diemžēl tauta tam nevēlējās ticēt. Ļaudis bija pārliecināti, ka spēj iztikt bez Dieva. Viņi kalpoja citiem dieviem un aizmirsa dāsno svētību, ko Tas Kungs visus šos gadus tiem bijā dāvājis. Viss notika likumsakarīgi. Pār cilvēkiem, kas Tam Kungam pagriež muguru, neizbēgami nāk Dieva sods.

Ņemsim to vērā, jo šis princips attiecas uz visām mūsu dzīves situācijām, un pretoties Dievam ir ļoti bīstami.

Šis princips ne vienmēr ir tik acīmredzams. Kādreiz mēs piedzīvojam, ka cilvēki, kas pagriezuši Dievam muguru, gūst gan veiksmi, gan panākumus. Taču sena paruna māca: Dieva dzirnas maļ lēni, bet pamatīgi, un galu galā cilvēks saņem to, ko pelnījis.

Israēla tauta vainu par savām nelaimēm gribēja uzvelt kaimiņu tautām. Protams, apkārtējās tautas tiešām bija ļaunas un nežēlīgas, un vēstures Kungs nereti vienu tautu izmantoja kā soda rīksti pret citu. Piemēram, kad Asurs Israēlam bija nodarījis lielu ļaunumu, šai pagānu tautai bija jāsaņem taisnīga atmaksa. Dievs caur pravieša muti saka: “Bēdas Asuram, kas ir Manas bardzības rīkste” [Jes.10:5].

Vēstures norisēs mums vienmēr daudz kas paliks neizprotams. Nav viegli izsekot, kā Dievs virza un vada vēstures gaitu, tomēr viena lieta ir skaidra un attiecas uz mums visiem: kas pretojas Dievam, grūž sevi postā.

Dievs ir mūsu palīgs un tāds paliks arī turpmāk. Tas Kungs mūs aicina Viņu piesaukt visās bēdās, un drošs var būt tikai tāds cilvēks, kas ikvienā dzīves situācijā atrodas Tā Kunga rokās.