Jānis Gaisiņš: KLB šķelšanā vainojams SIA Augsburgas institūts
Noklausies šo e-publikācijue-ntuziasti ir dzirdējuši apgalvojumu, ka konfesionāli luteriskām baznīcām esot raksturīgi nemitīgi šķelties arvien mazākās un mazākās [un iespējams arvien doktrināli „pareizākās” „luteriskākās” un „konfesionālākās”] vienībās. Kāds to varbūt uztver ar smīnu, cits kā traģēdiju. Arī Latvijā šā gada pavasarī parādījās ziņas par to, ka Konfesionāli luteriskajā baznīcā [kas tika uzskatīta par mazu un ideoloģiski vienotu] virsvalde ir atstādinājusi trīs mācītājus. Tā kā pēdējie [un viņu draudzes] šo lēmumu nepieņēma un tam pretojās, tad faktiski baznīca sašķēlās.
Turpinot ielūkoties esošajā situācijā, un uz sarunu aicinājām ATA Ventspils luterāņu draudzes mācītāju Jāni Gaisiņu paust savu viedokli.
Vai tavas teologa gaitas sākās LELB?
Manas teologa gaitas, tāpat kā lielākajai daļai no mums, sākas LELB. Par sākumu es uzskatu savu līdzdalību vasaras teoloģiskajos kursos, kuros viens no interesantākajiem pasniedzējiem bija Misuri Sinodes profesors Roberts Kolbs. Klausoties viņa lekcijas, es nopietnu pārdomu rezultātā sakārtoju savu kristietības modeli uz luteriskiem pamatiem. Un tas neapšaubāmi bija Svēta Gara darbs, jo Luteriskās ticības apliecības pārsteidza un pārliecināja ar savu dziļo un precīzo ieskatu Svētajos Rakstos.
Kas tevi aicināja studēt teoloģiju? Vai tavas, pārdomu rezultātā, gūtās atziņas?
Mana kalpošana sākās vēl esot neordinētam draudzes darbiniekam, pirms LELB ieviesa evaņģēlista amatu. Aizvietoju vienu otru reizi vietējo mācītāju Venstspilī svētdienās, kalpoju arī bērēs un kapusvētkos.
Uzsāktā kalpošana mani pamudināja studēt teoloģiju, bet nebija mācību iestādes ar pilnvērtīgu studiju piedāvājumu. Vasaras teoloģiskie kursi man bija devuši skaidru izpratni, kāda līmeņa un virziena mācību iestādē vēlētos studēt. Savukārt, Teoloģijas fakultāti neuzskatīju par laika un resursu ieguldījuma vērtu.
Vai tavas cerības attaisnojās pārkāpjot Lutera akadēmijas slieksni? Man personīgi tas kara lauks starp konservatīviem un augstajiem nedaudz apbēdināja.
Man jāsaka, ka manas cerības attaisnojās pilnā mēra, jo LA bija savos sākotnējos ziedu laikos, augstākajā punktā.
Pirms studēšanas LA vairāk bija dažādu teoloģisku zināšanu drumslu kopā likšana no dažādiem avotiem, bet ar LA sākās tās sistematizēšana LTA gaismā.
Toreiz pašā LA “augstajiem” vēl bija maza teikšana, bet acīs krita atšķirībā starp LA luterisko teoloģiju un LELB konsistorijas tīri cilvēciskajām vēlmēm. Vēl tagad atceros, ka LA iesākumā bija doma atgriezties pie luteriskas prakses, ka absolvents ir kandidāts uz vakanci draudzēs, un pēc draudzes aicinājuma tiek ordinēts. Bet “augstajam” tā nelabpatikās.
Vai studiju laikā tavi luteriskie uzskati radīja kontraverses?
Kā daudziem LA studentiem pamata kontraverses bija draudzes aicinājums vs. Augstās priekšniecības patika/nepatika, evaņģēlista amats vs. mācītāja amats, un LELB prokatoliskās tendences. Bet interesanti bija vērot, ka uz LA studiju laiku studenti ar visdažādākajām iepriekšējam pieredzēm kļūst par visai nopietniem luterāņiem.
Kāpēc Vanags tevi neordinēja?
Negribēja un neordinēja. Pēc tam jau teica, ka būtu ordinējis.
Biju pabeidzis studijas, kuru dēļ biju nesis lielus upurus, un negribēju vairs ļaut ar sevi rotaļāties. Sak, nu ja nevajag, tad bez manis. Man tā interesanti vienmēr bijis – visur kur LELB kalpoju ka evaņģēlists, man bija draudzes aicinājums. Arī Ventspils Nikolaja ev. lut. draudzes aicinājums būt par otru mācītāju pirms ordinācijas eksāmena bija. Bet ej nu sakaiti tos faktorus kopā, kāpēc ne? Mīlēju patiesību runāt, nebiju neviena cilvēks, komisijai arī nepatiku. Bet ticīgiem Dievs visu uz labu vērš.
Kā izveidojās draudze Ventspilī, kurā tu kalpo šobrīd? Pirms vai pēc pievienošanās KLB?
Iekšējs aicinājums un pārdomas jaunas misijas draudzes Ventspili pulcēšanai man bija labu laiku iepriekš, un pēc manas ordinācijas mācītāja amatā pēc Dieva Providences tapa Ventspils Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudze. Sakumā bija katehētiski Vārda dievkalpojumi, lai mācītu un atgādinātu luterisku ticības mācību jaunajiem draudzes locekļiem, un no sava pirmā pastāvēšanas gada, iesākot ar Reformācijas svētkiem, draudze pulcējas ap Dieva Vārdu un Sakramentu. Līdz ar to Reformācijas svētki ir draudzes gadadiena.
Cik gadus draudze tiek pulcēta?
Jau sestais gads.
Kā tu (un draudze) komentē KLB virsvaldes lēmumu, ar kuru tevi atstādināja no KLB mācītāja amata? Kā tu labi zini, es kalpoju Ventspils Augsburgas Ticības Apliecības luterāņu draudzē ar Vārdu un Sakramentiem. Kā luterāņu baznīcā sauc personu, kas to dara? Pareizi, mācītājs. Kā aicinājums man to ir darīt? Pareizi, draudzes. Manuprāt, ar to viss ir pateikts.
Kādēļ virsvaldei vajadzēja pieņemt šo, tev nesaistošo, lēmumu?
Protams, ka virsvaldei nevajadzēja pieņemt šādu lēmumu, kas radījis nopietnu saspīlējumu mācītāju starpā un smagu krīzi baznīca kopumā. Katrā ziņā arī Teigenam te būtu sava vieta, jo aizvien vairāk atklājas viņa nopietnā loma šajos notikumos. Bez viņa akcepta šie nebūtu uzdrīkstējušies, bet viņš bija viņu garants.
Virsvaldes motīvus neapdomīgai rīcībai attiecība uz trim mācītājiem labāk apspriedīsim kuluāros, jo iespējamās samierināšanās labad labāk lieku reizi nebērt sāli brucēs.
Tāds arī nav mērķis. Bet vai tu jūties vainīgs notikušajā?
Zini, kad es grēksūdze nāku mūsu Kunga priekšā, es jūtos vainīgs. Vainīgs par saviem grēkiem – domās, vārdos un darbos. Mani grēki ir vienumēr manu acu priekšā, psalmu vārdiem. Un pie Kunga Jēzus Kristus ir piedošana.
Bet te – par ko tad man būtu jājūtas vainīgam? Par diskusiju adioforās lietās? Kaut gan Ķekavas draudzes vikārmācītājs izteicās, ka KLB esot apdraudēts Evaņģēlijs. Ja viņš tā domā, tā ir viņa problēma. Manuprāt, neapdomīgs izteikums. Tā var aizrunāties par tālu un iebraukt teoloģiskā grāvī, no kura izkļūt var būt grūti. Evaņģēlijs tomēr ir skaidri darīts zināms Svētajos Rakstos un Luterāņu ticības apliecībās. Arī mācītāji ordinācijas solījumā apliecina savu uzticību Svētajiem Rakstiem un Luterāņu ticības apliecībām, nevis tādam institūcijām kā izdevniecības, pētniecības institūti u.c.
Kādas tad ir galvenās problēmas KLB, ja tu saki, ka mācība ir pareiza?
Luterisma ideāli ir luteriskās mācības harmonija ar praksi. Lieta, ar ko KLB līdz šim tik ļoti lepojās un pozicionēja sevi kā pretstatu heterodoksām kopībām. Un, tieši te – KLB parādījās pirmās teoloģiskās un praktiskas problēmas – institūcijas patvaļa pret likumīgi aicinātiem draudžu mācītājiem, kas nozīmē, ka KLB virsvalde neseko skaidrajai luteriskajai mācībai par draudzes aicinājumu mācītājam, un selektīvā sadraudzība, ko šī institūcija deklarēja pret mums, kas nozīme to pašu. Tā kā, redzi, nav labi.
Kā bija iespējams jums „inkriminēt” dzīšanos pēc naudas, institūta izjaukšanu un baznīcas postīšanu? Kam tad ir taisnība? Ja tās ir jūsu un viņu naudas lietas [adiaforas], tad tam ar mācību nav nekāda sakara.
Ja kādu ir interesējusi tikai nauda, un viņš bija gatavs likt uz spēles KLB vienotību, tad tas bija Plūme pats. Un Bākulis, kas viņu piesedz visur un visā.
Kāpēc gan mēs nevaram bez Bākuļa starpniecības kontaktēties ar ASV? Jā, mēs ierosinājām ToFam [palīdzības fondam] pacelt mums stipendijas. Dzīves dārdzība ir pieaugusi. Vai tas ir kas slikts – prasīt pielikumu?
Pirmā viņu kļūda, bija mēģinājums ar šantāžu [liekot saprast kas sekos], piespiest visiem mācītājiem parakstīt viņu SIA Ausburgas Institūts papīru [par ASV naudas virzību caur SIA ], itin kā viņu SIA algu jautājums būtu baznīcas ticības artikuls.
Par tādām lietām, kā dažu mācītāju privātu avīzes izdevniecību un tās likteni, baznīcā būtu normāli uzsākt diskusiju, un ar balsu vairākumu par to spriest. Iespējams, mēs būtu šādā balsojumā pārbalsoti. Parasta lieta.
Kur te parādās mācības problēmas? Tanī, kas sekoja. Atriebībā. Proti, kad nu viņu SIA papīrs nav ticis parakstīts, viņi sāk apšaubīt citu mācītāju kalpošanas amatu.
Kas konstituēja KLB? ATA draudzes. Bet apšaubot ATA draudžu aicinājuma tiesiskumu mācītājiem, tiek apšaubītas šo draudžu dievišķās tiesības aicināt mācītājus. Kas cits tas ir, ja ne mācības jautājums?
Tālāk, viņi atsūta papīrus, ka pārtrauc sadraudzību ar šiem mācītājiem, lai nu ko kurš ar to saprot. Citi no viņiem to sauc par ekskomunikāciju, citi par „izslēgšanu no sava vidus.” Bet teoloģiski tas ir nekas cits, kā selektīvā sadraudzība, jo tiek pasludināts, ka viņi nav sadraudzībā ar KLB konstituējošu ATA draudžu mācītājiem. Atkal mācības jautājums.
Redzi, tas nebūtu mācības jautājums, ja tas būtu palicis parasts process, kurā baznīca spriež par savām lietām, un ar balsu vairākumu pieņem lēmumus. Bet viņi to pārvērta par mācības jautājumu, rīkojoties ar savu ierasto patvaļību. Nav iespējama tāda KLB pastāvēšana, kurā būtu mācītāji, kas ir KLB mācītāji, un mācītāji, kas nav KLB mācītāji. Loģiski. Mācības jautājums!
Kā tu (jūs) rīkosies turpmāk? Man liekas, svarīgākais ir jautājums par sadraudzību, kas arī pirms 10 gadiem bija pamatā KLB izveidei. Vai Latvijā būs vairākas konfesionāli luteriskas baznīcas, kā tas ir citās valstīs? Turklāt to starpā nav sadraudzības. Par kādu samierināšanos var būt runa? Ja starp kristiešiem, tad grēcinieks atgriežas, bet, ja starp baznīcām, tad tiek konstatēta sadraudzība? Man ir tādas domas, bet varbūt ir cits variants?
Ir tikai divas alternatīvas – vai nu notiek atkalapvienošanās vai arī būsim piespiesti izveidot otru konfesionāli evaņģēliski luterisku baznīcu (sinodi) no četrām draudzēm, kurās kalpojam. Man pirmais variants liktos kristīgāks un pieņemamāks, bet tam vajadzīga arī otras puses laba griba. Jo, ja viņiem mēs un mūsu draudzes neesam vajadzīgi un esam par traucēkli, ar varu mīļš nebūsi. Bet tādā gadījumā parādās otras alternatīvas neizbēgamība.
Jo arī otrajai alternatīvai ir savi plusi. Redzi, situācija, kurā mēs pārstāvētu paši savu baznīcu (sinodi), pašreizējais neskaidrais teoloģiski praktiskais stāvoklis atkristu pats no sevis. Neviens mūs vairs nevarētu pazemot ar pabalstu atņemšanām un tamlīdzīgām lietam. Redzi, mācītāja kalpošanā ir pietiekami liela spriedze un nevienam nav vajadzīga papildus nervu bendēšana. Kristus Baznīca tomēr ir brālīga sadraudzība Vārdā un Sakramentā, kur brāļi un māsas dzīvo mīlestībā, ne savstarpējas cīņas lauks.
Arī starptautisku atzīšanu mēs saņemtu, vismaz asociēta vai novērotāju statusā, jo, piemēram, KELK konference Kijeva mēs ne mirkli nejutāmies atgrūsti un nepieņemti sadraudzībā no aizrobežu brāļiem.
Es lietoju terminu atkalapvienošanās vai samierināšanas, jo par grēcinieku atgriešanos ir grūti runāt situācijā, kad īsos vārdos runājot, visa sākotnējā pamatā ir vienas un otras puses dažāda attieksme pret adiaforām lietām. Bet diskusijai pāraugot neformālā līmenī, ir pateikti daudzi asi vārdi, un te vēl būtu diskutējams, kura puse ir bijusi asāka savos izteicienos un savos darbos. Tāpēc, ja gribam samierināties, pie savstarpējas kristīgas piedošanas labāk ir turēties abām pusēm.
Tomēr, mēs nelauzīsimies aizslēgtās durvīs bezgalīgi.
Pēdējo sešu mēnešu laikā abi KLB īpašnieki darīja visu iespējamo gan vārdos gan darbos, lai mēs nebūtu viņu KLB, (nodarot mums gan emocionālu, gan garīgu un materiālu kaitējumu, mēs uz savas ādas pieredzējām kanonisku (tiesisku) un teoloģisku patvaļu, dzirdējām visabsurdākās apsūdzības, pieredzējām to ideālu nodošanu, kuru dēļ piederējām KLB, un tikai Kungs Kristus ar Viņa žēlastības līdzekļiem pasargāja mūsu ticību no šķobīšanās ) un nav nekādas garantijas, ka šie bīstamie procesi KLB neturpināsies. Nav arī nekādu signālu, ka viņi būtu gatavi nožēlot šos savus grēkus. Vai tāda gadījumā mums par katru cenu nepieciešams tur būt? Kāpēc?
Paldies, laba atbilde. Tā jau ir – ja nav iespējams runāt savstarpējās uzticības līmenī [ja tā var izteikties], tad vienmēr otras puses sacītais tiks uztverts kā patieso [ļauno] nodomu maskēšana. Savukārt “palikšana” un “aiziešana” man atgādina nesenās diskusijas LELB, kad kāds vēlas par katru cenu “palikt,” bet cits ir [pie]spiests “aiziet.”
Šī situācija tiešām ir sarežģīta pat no malas skatoties, un iespējams tā arī kļūs par sarežģīto vēsturi. Aigars Dāboliņš pirms šiem notiekumiem sacīja, ka trešo sinodi gan nevajag veidot, jo tas būtu liels posts. Tam es varu piekrist, ja atšķelšanās ir pašmērķis, nevis galējais solis.
Vai gaidāmais KLB koncils nesīs kādu skaidrību šajā situācijā? Vai skaties uz to pozitīvi? [Ar domu, ka būtu iespējams absorbēties no personīgiem aizvainojumiem, un skatīt lietas plašākā pulkā?]
Ja nebūtu notikušas visas šīs “atstādināšanas”, sadraudzības pārtraukšanas, pabalstu atņemšanas un citas izrēķināšanās formas, tad vēl varētu runāt par parastu nesaprašanos, pēc kura, savstarpēji atvainojoties, varētu salīgt mieru.
Bet te jau nevar runāt par atšķelšanos. Vienkārši “atstādināšanu” un sadraudzības pārtraukšanu iniciatori būtu dabūjuši to, ko gribējuši. Ja neesam, tad neesam. Paši izbalsojāt.
Par koncilu.
Koncilā neizbēgami parādītos teoloģiska kontroverse par draudzes aicinājumu mācītājam un par sadraudzības raksturu. Ja sadraudzība ir parasta lieta, kuru var pārtraukt tāpat vien, tad tas vairs nav nopietni. Par kādu sadraudzības mācību mēs varam tad runāt. Sanāk tā pati selektīvā sadraudzība kā citur.
Tāpat, ja draudzes aicinājums mācītājam vairs nav draudzes aicinājums, tad kur paliek luterāņu baznīcas pamatprincips, draudzes dievišķās tiesības aicināt sev mācītājus, kuras aizstāv svētīgais Dr. Martiņš Luters. Arī draudžu satversmēs tas skaidri atrunāts.
Tad, kā draudzes [četras] uztver tevis minētās alternatīvas? [Bīskapi cīnās, bet ko dara avis?]
Draudzes cilvēki ir iesaistīti dažādos līmeņos, bet viņi ir sašutuši par attieksmi pret viņu aicinātiem un cienītiem mācītājiem.
Bākuļa kungs Kijevā dedzīgi aizstāvēja savu neatkarību. Mums savējā neatkarība pret tamlīdzīgiem procesiem un represijām ir ne mazāk svarīga. Tāpēc, iedomāsimies, kas notiktu, ja KELK valde sāktu atstādināt dalībbaznīcu prezidentus un bīskapus?
Pareizi, tas pats, kas notika KLB. Ja viņi uzskata, ka ir tiesīgi necienīt sadraudzību un mūsu draudžu aicinājumu, ja piederam viņu organizācijai, tad – vai mums vajadzīga tāda organizācija?
KLB ir brīva neatkarīgu draudžu savienība. Ja viņa pārstāj tāda būt, tad bez mums. Mēs netaisāmies atteikties no luteriskai baznīcai būtiskiem teoloģiski praktiskiem principiem.
Kas tavuprāt ir kopīgs [trīs] atstādinātajiem? [Un kas vieno jūsu “oponentus”?]
Atstādinātāji, ha! Kas mūs vieno? Es domāju, ka mums visiem labi zināmie luterisma ideāli. Noteikti, vēlme nebūt saistītiem ar korupcijas skartām organizācijām.
Kas viņus vieno? Varbūt viņu Augsburgas Institūts. Baznīca noteikti daudz mazāk. Labi teksti no kanceles. Jā, noteikti. Bet attiecībā uz līdzcilvēkiem – viss tāpat, kā pie pagāniem. Vajag upurēt viņus, lai saglābtu savas intereses? Kāda problēma?
Tavs domas par internetu.
Internets kā viss šai pasaulē ir ar divējādu dabu. Kloaka un tai pat laikā vienīgais brīvais medijs, kur cilvēki var pateikt ko domā.
Kādas ir Tavas domas par anonimitāti e-vidē? Cik bieži rakstot komentārus izmanto segvārdus? Kā kristietim apliecinot savu ticību e-vidē vajadzētu rīkoties?
Par internetu man nav īpašu koncepciju. Katra paša ziņā un vērtē ir kā tajā būt līdzdalīgam.
Novēlējums tiem, kas vēlas saukt sevi par luterāņiem.
Luterāņiem es novēlu nepieļaut, ka mantojums, kura dēļ labo ticības cīņu ir cīnījušies mūsu ticības tēvi, paliek tikai par kārtējo uz papīra izliktu tekstu apkopojumu, un nopūsties, ka dzīvē viss ir savādāk. Pastāvēt vienotībā kristīgā mīlestībā un patiesībā ir tā vērts. Lai Kungs Kristus mums uz to palīdz!
Mīļie e-baznīcēni, turpinājumā gaidām KLB virsvaldes viedokli [paskaidrojumu] par notiekošo. Lasi to šeit!
Jūsu e-ntuziasti.
Skumji, ka aizvainoti eGo nodara tik lielas lietas :(
Vakar pie manis ciemojās mans draugs no Brēmenes Wolfgang Weiss. Viņš ir būvuzņēmējs un ar baznīcu un kriestietību viņam nav tieša sakara, taču viņam ir ass prāts un viņš labi pārzini politisko un kūltūras vēsturi. Iesāku nedaudz stāstīt par šiem notikumiem un par to, cik daudz ilūziju manī sagrauts un cik šī smagā vilšanās vispār daudz noārdījusi etc. etc. Bet šajā stāstā par notikumiem – kā notiek cīņa par ticības ideāliem, kā pret mani faktiski bez iemesla ir vērsušies tie, kurus no sirds saucu par saviem draugiem un brāļiem Kristū utt., Wolfgangs mani ātri pārtrauca, un teica: gribi, lai turpinu tavu stāstu? Es teicu: labi, turpina, ja vari. Tad Wolfgangs precīzos formulējumos deva mana stāsta precīzu abstract. “Baznīcas pazīme ir institucionāla struktūra un hierarhija un [jaunu] simoniju (Pfruende – jeb ienesīgās vietiņas) ieguve, arī ja tā pati pirms tam ir veidojusies, prostētējot pret to – kā Reformācijā. Tā nāk ar taisnības un patiesības karogu, bet drīz vien pati atkārto tādu pat scenāriju. Ja sāksi cilāt ideālus un iebilst pret jauno hierarhiju likumību, tad visas draudzības momentāni tiek atceltas un tev nesaudzīgi nogriezīs gaisu bez jelkādiem jautājuma par sirdsapziņu” – teica Wolfgangs un mierinoši pasmaidīja. “Taču mēs ticam, ka tiešī nedrīskt atkārtoties mūsu baznīcā, tajā bija visa cerība…” es centos kaut kā pretoties šai dzelžanajai loģikai. “Redzi, Aigar, revolūcija aprij savus bērnus – – visur, kur vien cilvēki darbojas. Baznīca nav izņēmums.” Es vēl centos spuroties pretī: “Mums gan tā nelikās un vēl arī vēl tagad mēs domājām, ka par patiesību un ideāliem ir vērts iestāties”. Sakāve ir cilvēciskās eksistences (Dasein) noteicošā kategorija, raktīja lielais eksistenciālists Camus. Vai zinot to, ir vispār vērts dzīvot un turpināt cīnīties par ticības ideāliem? Cits vācities, Pauls Gerhards atbild: Ja tomēr palikt spēsi/ tu Viņam uzticīgs, / Viņš nocels tavu nēsi, / kas tev šķiet bezcerīgs./To apjēdz brīvs, kad topi:/ ne katrs slogs bij’ slikts – /tik paļāvies tu skopi – / Dievs ļaus tev vaļā tikt. Prieks tam, kas patāv likstās/ Un iztur pārbaudē. / Tāds uzvar – kronis tiks tam, / Sirds teic un gavilē!/ Jau plīvo palmu zari,/ Ko Dievs tev rokā sniedz/ nu pateikties tu vari, ka postā pestīts tiec.
Šajās un visās citās lietās palikšu tomēr pie šī otrā vācieša. Jo esmu tapis brīvs un esmu piedzīvojis, kā Tas Kungs noceļ nēsi un no tā skata puntka saprotu visu pārējo. Kaut arī Wolfgangam daudz kur ir taisnība, un es to esmu zinājāju arī pirms atsaucos Dieva aicinājumam un sāku iet tajā ceļā… (man ir daudz gadu), un tomēr – “hier stehe ich kann nicht anders” – es nevarēju neiet un darīt savādāk.
Ja pareizi skatāmies, tad vajag sadalīties tik baznīcās, cik ir draudzes… :) Tad skaldām katru draudzi un iegūstam tik baznīcas cik draudžu locekļi. Ij katra būs pareizi ticoša un apliecinoša Konfesionāli Luteriska Baznīca – pie reizes visus pārējos exkomunicējam un dzīvojam cepuri kuldami!
Aigard,
še tev viens padoms no mana vectētiņa domu graudiem. Viņš Pareizi teica, nekad nestrīdies ar sievu, bet vienmēr dari pa savam! Pārfrāzējot jūsu scenārījā – tā vietā lai darītu klusībā savu sludināšanas un kalpošanas darbu, jus sakāvāties ar “priekšniecību” jo tā nerīkoās tā kā jūs gribētu rīkoties, ja būtu viņu vietā! Taču arī es no sevis piebildīšu, nav jēga strīdēties ar darba devēju par to kā vajag izdarīt darbu, to vienkārši vajag izdarīt, lai augļi paši liecina pret jebkurām apsūdzībām. Kāmēr tev rezultātu nav, tev vienkārši nav ko likt pretīm… taču ja tu pie katra strīda lēksi uz ecēšām, tad izpūtīsi visu pulveri strīdos, nevis šo augļu radīšanā, kuri vienīgie var būt arguments pret netaisnīgu rīcību. Ja tevi met no amata, bet tu nevari pretīm likt augļus, tad kā no malas mums izvērtēt kuram tad ir tā pareizā sirds ticība?
Paldies, Mulder, par prātīgajiem vārdiem. Tā tas ir.
Ar cieņu,
gviclo
Mulder,
nevienam ( izņemot Kristu ) nekad nav bijis un nebūs tik pilnīgu augļu ko nolikt kaut kam pretīm. Un kam tas vajadzīgs?
Tas Kungs ir siržu tiesnesis.
Un Viņš arī īstenais darba devējs.
biiskap, mosh palasi, ko jeezus saka jn.15… citaadi peec atrunaashanaas izklausaas…
Mulder, Tu tiešām esi viens prāta vīrs. Augļi ir svarīga lieta. Evaņģēlijs ir sludināts un ne tikai klusi un pagultē. Tam ir apsolīti augļi. Tas ir glābis dvēseles un atbrīvojis tās, paldies Dievam. Radījis kristiešus, kas var arī apliecināt savu ticību droši un kā luterāņiem pienākas – – arī nostājoties pret netaisnību un visām tām lietām, par kurām iepriekš aprakstu.
Mans proper darbadevējs ir draudze (kurai Kristus ir atstājis žēlastības līdzekļus un arī kalpošanas amatu un kuras tiesības būt es Tevi lūdzu Tevis paša dēļ labāk neapšaubīt). Draudze arī arī ar savu iedvesmojošo atbalstu izšķirošā brīdī arī uzrādīja tos augļus. Biju ļoti aizkustināts tajā brīdī un arī tālāk: tā bija draudze, kas mudināja un mudina turpināt cīnīties pret netaisnību. Un tur, draudzē, man nekādu strīdu nav. Taisni otrādi, tur ir kopēji ar citām draudzēm pieņemts vēstījums(izalsi varbūt, pirms spried: http://www.kmd.valsts. lv) un stingra ticības pārliecība par tām lietām. Tev ir arī taisnība tajā, ka nav vērts lekt uz ecēšām. To arī mūsu draudzes nedara. Tās ir gājušas to ceļu, kāds ir paredzēts Mt 18, 15-18. 8 mēnēšu garumā tika mēģināts nomierināt karstgalvjus un piedāvāts izlīgums tiem, kuri sevi paši un uz savu roku līdzīgi kā pāvests, bija ielikuši priekšniekos. Mulder, mans tev padoms: pamēģini vienreiz pats: – ej, misijā, sludini, māci, (centies, raksti arī rakstus nevis sēdi tik uz e-komentāriem) un lai tad top Dieva spēkā brīva luterāņu draudze, kas tur godā luterisma ideālus. Tad piedzīvo, ko es piedzīvoju, un turpini savu kalpošanu, kamēr vien tevi aicina. Tu redzēsi šos augļus, un tie tiešām ir tādi, kādus Tas Kungs apsola. Varbūt nav tik komfortabli, taču tie ir brīnišķi. Es to turpinu jau astoņus gadus, un, ja tas būs Tā Kunga prāts, turpināšu arī tālāk. Cik klusi vajaga, un kad pazemība kļūst par viltus pazemību — to jau jau Svētais Gars parāda Rakstos un arī LTA.
Par Tavu pirmo ierakstu: var gadīties, ka patiesības dēļ brīvām luterāņu draudzēm nākas šķirties, tas gan nav nekāds prieks, to zinu ļoti labi. Tā nu reiz ir tāda luterisko brīvbaznīcu pavadzīme. Man arī ļoti sāp, ka nav tādas varenas Vienotās Luteriskās baznīcas ar vienu centru, teiksim, Wittenbergā un galveno priekšniecību tur; un kurā luteriskie mācītāji visi funkcionē kā skrūvītes labi ieļļotā mehānismā. – – Sak, vienalga, ko priekšniecība dara, ir svētīgi paklausīt, un kurš nepaklausa, to nobārsim. Bet, ja es tā padomāju, tad tāda baznīca būtu drīzāk ne no Dieva, bet no Viņa pretinieka. Un tāpēc labāk ir pieņemt šo, bieži vien vientuļo un neērto ceļu, kurā tomēr ir patiesība, kas nav no visām pusēm sajaukt ar viltu un meliem. Nebūs aplausu, un arī Tu šķiet mani nemīlēsi… bet tomēr: hier stehe ich und kann nicht anders. Dzīvo vesels Dieva gādībā.
Esmu tev nu atbildējis, kā pienākās. Ja ir citi jautājumi, tad meklē mani privāti. Man nav tāda aicinājuma, kalpot interneta komentāros.
nu tad beidzot…
zinu ka daži ir pret šādu lietu publicēšanu, bet tomēr manuprāt, japroblēma ir to atdzīt, nevis izlikties, ka tādas nav!!!
es gan biju domājusi, ka šite šitas daudz ātrāk parādīsies, nevis tikai šitāda diskusija: http://www.ebaznica.lv/epolemika/2_158_0.html
nja… nekas šajā pasaulē nav perfekts :(
man tikai prātā stāv pagājušās sevētdienas sprediķis, ka kristietim ir jāklusē…
nja zinot šo no citas puses… KLB tāda neliela vētra, bet personīgi pateicos Dievam pat to cilvēku, kurš šajā visā man bija klāt ar savu padomu un neļāva nogrimt…!
Bīskap,
varbūt pārcelise pa taisno uz Debesīm, tur Tev būs vieglāka dzīve :)
bet ja nopietni…
tad es uzskatu, ka šite virs zemes Kristus iesāk savu darbu pie kristiešiem, bet Debesīs tie būs pilnīgi! tas nozīmē, ka uz zemes tie var būt tikai kā spogulī, bet tomēr kaut cik ir…
un man liekas, ka tas ir atkarīgs no “cilvēka rokām” (ticības) ar ko satver Dieva doto(no Dieva Vārda)…
…jo tiešām kā Moritz teica pēc atrunas izklausās :)
Aigard
“Augļi ir svarīga lieta.”
ceru,ka pareizi sapratu Tevis teikto?!:) manuprāt, šī rakstu vieta visu pasaka:
1. korint.
37 Tu nesēj miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds.
38 Bet Dievs tam dod miesu kādu gribēdams un ikkatrai sēklai savu īpatnēju.
39 Ne visas miesas ir vienādas; citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda putnu un citāda zivju miesa.
40 Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāda godība ir debesu ķermeņiem un citāda zemes ķermeņiem.
41 Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.
42 Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.
43 Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.
44 Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir arī garīga miesa.
45 Tāpat ir arī rakstīts: pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli, – pēdējais Ādams par dzīvu darītāju Garu.
46 Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais.
47 Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesīm.
48 Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm;
49 un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.
un vēl tāds jautājums: Kāpēc Jēzus dažkārt klusēja savā Krusta ceļā? vai klusēt nozīmē mīlēt grēku? vai Viņš tajā brīdī spēlēju viltus pazemību, liekuļoja??!
nja.. šis ko es te izceļu tās ir sīkas niansītes…
zinu, šis laiks nav bijis viegls daudziem…
…bet Dievs par savējiem rūpējas! :)
p.s. ar interesi gaidu KLB virsvaldes viedokli :)
Dassy,
Man vienalga, pēc kā izklausās..
Moritzam izklausās tā, tev šā, tāpēc arī tas Kungs ir siržu tiesnesis.
Un vēl kas – klusēšanu parasti pieprasa tie, kam ir par kaut ko jābaidās tapt atmaskotiem, vai ne tā?
Aigard, nē pagaidām tu labi atbildēji!
Ij nekur jau jūs nepazudīsiet, tāpat visi jūs te tā vai citādi to Dieva Vārdu sēsiet, a tas jau toč neprasīs jums, mums, viņiem, sašam vai pašam atļauju uzaugt kur vien Dievs grib lai tas zaļo!
Aigard ķer meilu!
Bīskap,
Pateiz, pareiz..
Tev viss vienalga…
Nu tad dzīvo “laimīgu” dzīvošanu vienaldzībā :)
un kur es ticu kaut ko par tavu sirdi? es tač pa rokām runāju, nevis par sirdi…!!! kas man daļas gar tavu sirdi?
lasi manu komentāru(jo man nav vienalga), nevis piedomā klāt kaut ko…!!