Kāds ir labais prāts?

Daudziem ir ciets un nelokāms pašu prāts. Cilvēkus, kuriem ir tāds prāts, bieži uzteic un slavē. Daudz gudrāk būtu tādus neatzīt, jo tas neizsakāmi daudz dotu viņu svētībai. Svētie Raksti tikai tiem sola spēku, kuri ar salauztu prātu un sagrauztām sirdīm atzīst savu vājumu.

Tas Kungs pavēl: “Lai arī nespēcīgais par sevi saka: “Es esmu stiprs!”” (Joēla 4:10) Svētais Pāvils dievišķās gudrības pilns pasludina: “Un, kas nespēcīgs pasaulē, to ir Dievs izredzējis, lai liktu kaunā stipros.” (1.Kor.1:27) Tāds, kuru vēl spēj aizkustināt viņa paša klusā un mierīgā daba, nekad vēl nav bijis apmierināts un rāms, tāds sajutis tikai pasaulīgo drošību. Cik laimīgs un mierīgs turpretim ir tāds cilvēks, kurš atdevis sevi Dieva žēlastībai un Viņa svētajam prātam! Kas vēl vairāk cilvēka sirdī pamodina godbijību, vēl skaidrāk atgādina par Dieva klātbūtni kā sāpēs un bēdās iegrimusi dvēsele, kura ar pacietīgu sirdi lūdz: “Tavs prāts lai notiek!” Vai pazīstat kādu, kurš vēl labāk sagatavo savu sirdi nē, ne mirējs uz nāves gultas, kas, nāvei atvēris savas durvis, gaida, lai svētie eņģeļi viņa dvēseli nes uz jaunu paradīzi, un saka: “Tavs prāts lai notiek”? Tāda dvēsele, kas dzīvojot un mirstot lūkojusi vienīgi pēc Dieva prāta, pastarajā dienā varēs sacīt: “Lai notiek mūsu Tēva žēlīgais prāts!” Vai jūs, mani mīļie, domājat, ka tādu dvēseli gaida sods? Nemūžam! Tādas domas un tāds miers soda dienā ir tiem, kuri saņēmuši grēku piedošanu un tāpēc jau iepriekš ir pasargāti no soda.

Ak, kaut mūsu prāts vienmēr tiktu mainīts un piemērots Dieva prātam! Cik mūžībā mēs būtu laimīgi! Viņa prāts ir tik skaidrs, brīvs, spēcīgs, mierīgs un apdomīgs. Tad arī mūsu prāts būtu tāds. Ak, Kungs, mūsu Dievs! Uzklausi un paklausi mūs, kad mēs no sirds lūdzamies: “Tavs prāts lai notiek!” un tādējādi atzīstam, ka mūsu lūgšana vēl nav paklausīta, jo mūsu Debesu Tēva prāts vēl nenotiek pie mums. Mēs lūdzam šo lūgšanu jau tik daudz gadu, dienu pēc dienas, arī šodien lūdzam, un līdz ar to atzīstam, ka mūsu lūgšana līdz šim acumirklim ir sašķīdusi pret mūsu pašu prātu un tāpēc gājusi bojā. Mēs lūgsim vēl šodien, rīt, līdz pašai nāves stundai un beidzamajā brīdī ar bailēm atzīsim, ka Dieva svētais prāts nav varējis valdīt pār mūsu prātiem un iegribām, jo neesam meklējuši Viņa svēto prātu un neesam atmetuši paši savus ļaunos prātus. Mēs vienmēr esam ienaidā ar šo trešo lūgšanu, jo par laimīgām uzskatām tās dienas, kad viss noticis pēc mūsu prāta, bet Dieva svētais prāts mūsu kārībām pretojas, pārspēj mūsu iegribas, un mūsu lūgšanas paliek neuzklausītas, tas mums nepavisam nepatīk. Kaut arī tā būtu mums vislielākā labdarība, mēs kurnam un jūtamies nelaimīgi.

Mīļās dvēseles! Vai redzat, cik nesaprātīgi mēs darām, priecājoties par to, ka mūsu prāts un griba izdevusies, un skumstot, ja viss nenotiek, kā vēlamies. Kas ir mūsu prāts un griba jau no pašām bērnu dienām? Tas vienīgi taisnais un svētais Dievs saka: “Cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām.” (1.Moz.8:21) Un tā tas paliek līdz pašam mūža galam. Kad viena vai otra lieta neizdodas, lai neviens nesaka: būtu labi, ja būtu noticis, kā es gribēju! Mīļais draugs! Kāds ir tavs labais prāts? Ja tas būtu bijis labs, tad tas būtu pakļāvies Dieva svētajam prātam un nebūtu to, kas tev nepatīk, nosaucis par Dieva prātu un sliktu prātu. Mūsu prāts nekad nav Dievam labs un patīkams, jo mēs esam grēcinieki, tāpēc neattaisnosim nekad savu ļauno prātu un nekad neslēpsim savu ļaunumu, jo mūsu sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām! Kad kāda lieta mums izdevusies labi, nesacīsim redz, vai mans prāts Dievam nav patīkams, vai tas nav labi izdevies, labi padarīts? Ak, mīļais cilvēk! Dievs mums daudz ko atļauj, un tāpēc mēs arī daudz ko izdarām, bet, kurš zina, vai viss ir padarīts pēc Dieva svētā vārda? Arī sātanam Dievs daudz ko atļauj darīt, bet vai tāpēc jelkad sātans drīkstētu lielīties, ka viņa prāts ir labs? Ja sātanam un viņam piederīgajiem kāds darbs še un tur kādreiz arī izdodas, tad tas lai tevi nemulsina! Skaties uz laiku beigām pastarajā dienā visi darbi tiks atklāti un darīti zināmi, un katrs saņems pelnīto algu. Nedzenies pēc augstām lietām un tādiem darbiem, kas ir pretrunā ar Dieva svēto prātu! Tie izzudīs kā pelavas vējā. Tāpat nemeklē tādas zināšanas un gudrību, ko tu nevari izlietot pēc Dieva prāta, bet ko tu krāj savam labumam un šīs pasaules godam. Tie tev soda dienā ne nieka nelīdzēs. Ko līdzēs tāds ērgļu ceļš kādam tālu izslavētam, gudram pasaules pazinējam, ja viņš nespēj izkļūt pats no savas sirds lepnības un padoties Dieva svētajam prātam!

Ak, neizmērojami jauka ir tādu cilvēku dzīve, lai arī bez visādām zinībām un vareniem darbiem, kas iegrozīta pēc Dieva svētā prāta! Šie cilvēki nesaņem citu cilvēku godināšanu, netiek augsti slavēti, viņi klusi un pazemīgi dzīvo zem Dieva visvarenās rokas. Jā, Dievs viņus ir pazeminājis, jo Dieva prāts viņus ir uzvarējis, un tieši tāpēc Dieva prāts viņus atkal pagodinās jaunā dienā. To apliecina Pāvils, kad viņš saka: “Nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus!” (Gal.2:20) Tāpat viņš līksmi saka: “Es paspēju visu caur to, kas mani spēcīgu dara, Kristu!” Taču Pāvils arī noskumis atzīst: “Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas karo ar mana prāta likumu.” “Nevis to, ko gribu, es daru, bet ko ienīstu, to es daru.” “Es zinu, ka manī, tas ir manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs.” “Es ar savu prātu kalpoju Dieva likumam, bet ar savu miesu grēka likumam.” (Rom.8)