Laime vai nelaime

Dažus savus bēnus Dievs svētī ar laimi [1.Moz.39:23], Viņš ļauj viņiem visam izdoties, ko viņi uzsāk, viņš ir ar viņiem, dāvā viņiem cilvēku labvēlību, panākumus un atzinību viņu darbos, jā, Viņš dāvā viņiem lielu varu pār citiem cilvēkiem un ļauj lai Viņa darbs tiek paveikts caur viņiem.

Arī viņiem jāiet caur ciešanu un pārbaudes laikiem, bet lai arī cilvēks viņiem vēlētos darīt ļaunu, Dievs to pārvērš par labo.

Citus savus bērnus Dievs svētī ar ciešanām līdz pat martīrijam. Dievs saista sevi ar laimi un nelaimi, lai cilvēkus vadītu uz sava ceļa un pie sava mērķa. Ceļš saucas: turēt Dieva baušļus [1.Jņ.3:24], un mērķis ir: mēs paliekam Dievā un Dievs paliek mūsos.

Laime un nelaime savu piepildījumu sasniedz šī mērķa svētīgumā: mēs Dievā, Dievs mūsos, un ceļš pie šī mērķa, iešana Dieva baušļos, jau ir šī svētīguma iesākums. No kā mēs atpazīstam, ka mēs – caur laimi vai nelaimi, dodamies pretī šim svētīgumam?

Atpazīstam no tā, ka mūsos ir pamodusies neapklusināma mīlestība pret šo ceļu un šo mērķi, arī tad ja bieži vien mēs šajā ceļā kritīsim un mērķis draudēs pazust. Šī mīlestība nāk no Dieva. Tā ir Svētais Gars, ko Dievs mums ir devis.