Kas mums par to būs?

Kopā ar savu Kungu mācekļi bija ceļā uz Jeruzālemi, lai piedalītos Pasā svētkos, un viņu vidū valdīja pacilāts noskaņojums. Un ne jau tikai gaidāmo svētku dēļ. Mācekļi nojauta, ka Jeruzālemē šoreiz jānotiek kaut kam īpašam. Jau trīs gadus tie bija bijuši kopā ar savu Kungu un, protams, redzējuši viņa brīnumdarbus ­ gan to, kā Viņš dziedināja slimos, izdzina ļaunos garus, apklusināja vētru, jā ­ pat uzmodināja mirušos, izdziedināja aklos un triekas ķertos. Ar vienu vārdu sakot, viņam piemita spēks un vara, kāda nebija nevienam cilvēkam.

Protams, tam visam, kas rakstīts Bībelē par Kristus brīnumdarbiem, šodien daudzi netic, bet mācekļi tos bija redzējuši paši savām acīm un tādēļ nešaubījās, ka Jēzus ir gaidītais Mesija ­ Kristus.

Daudzi bija sekojuši Jēzum dēļ maizes, ko Viņš pavairodams tiem reiz bija devis, citi meklēja miesas dziedināšanu; vēl kāds, kas kopš mazām dienām bija cītīgi bauslību pildījis, gaidīja par to no Jēzus kādu atzinības vārdu, bet visa tauta kopumā – Mesiju.

Jūdu tautā bija izveidojusies pārliecība, ka Mesija būs līdzīgs varenam valdniekam, kurš atbrīvos Jūdus no visiem apspiedējiem un pakļaus pagānu tautas. Kurš gan cits to varētu izdarīt, ja ne Jēzus no Nācaretes, kuram bija vara pat pār dabas spēkiem un nāvi? Viņš taču bija varens vārdos un darbos. Pat pēc runas veida viņš atšķirās ne tikai no citiem cilvēkiem, bet pat no farizejiem, jo Viņa vārdiem piemita īpašs spēks.

Nebūtu brīnums, ka jūsmīga priekšnojauta kņudinātu tuvāko mācekļu sirdis, kad Kristus, viņus pieaicinājis, tiem saka: “Redziet, mēs noeimam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu”…

Kā gan lai cilvēks justos, kad viņš ir viens starp 12 izredzētajiem? Dievs, kurš nekad nemelo, gatavojas nākt savā godībā. Kristum ir jātop paaugstinātam. Pats Dieva Dēls skaidri bija atbildējis uz Pētera vaicāto: “Kas mums būs par to, ka mēs visu esam atstājuši un Tev sekojuši. ” Jēzus taču tieši tā arī bija teicis: “Patiesi Es jums saku: jūs, kas Man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz Sava godības krēsla, arī sēdēsit uz divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis.”

…Te nu mēs esam, Kristu, tagad mēs tev sekojam, itin drīzi mēs gatavojamies noiet līdz ar tevi uz Jeruzālemi…

Vai mācekļiem bija gana dzirdīgas ausis, lai uzņemtu visu Jēzus teikto: “Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie Viņu notiesās uz nāvi … un nodos pagāniem, lai tie Viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā Viņš celsies augšām.”