Svētā Filipa un svētā Jēkaba diena

Kristīgā baznīca ir izvēlējusies 1.maijā pieminēt divus no pirmajiem divpadsmit apustuļiem Filipu no Betsaidas un Jēkabu, Alfeja dēlu.

Neuzmanīgi Bībeles lasītāji apustuli Filipu bieži mēdz jaukt ar diakonu Filipu, kas pieminēts Apustuļu darbos (6:1-6; 8:5-40; 21:7-9). Apustuļa Filipa vārds sinoptiskajos Evaņģēlijos un Apustuļu darbos parādās tikai nosaucot visus divpadsmit apustuļus.

Vienīgi Jāņa evaņģēlijā ir aprakstīta apustuļa Filipa darbošanās: kad Jēzus aicina viņu kļūt par vienu no pirmajiem mācekļiem (Jņ.1:43-44), kad viņš dodas pie sava drauga Nātānaēla uz sludina par Kristu (Jņ.1:45); kad grieķi atnāk viņa, lai redzētu Jēzu, un kopā ar Andreju dodas pie Pestītāja pastāstīt par to (Jņ.12:20-22); kad pēdējo vakariņu laikā viņš vēlās, lai Jēzus rāda Tēvu (Jņ.14:8). Kā arī Jēzus sarunājas ar Filipu par iespējām pabarot piecu tūkstošu cilvēku (Jņ.6:5-7).

Ārpus Rakstu tradīcija vēsta, ka Filips esot sludinājis Grieķijā, Sīrijā un Frīģijā līdz aptuveni 80.gada miris mocekļu nāvē.

Savukārt apustulis Jēkabs, Alfeja dēls, allaž starp divpadsmit apustuļiem ir minēts kā devītais (Mt.10:3; Mk.3:18; Lk.6:15; Ap.d.1:13). Viņu mēdz dēvēt arī par Jēkabu jaunāko vai Jēkabu mazāko. Tas ir arī viss, ko Bībele atklāj par Jēkabu, Alfeja dēlu.