Kristum ir viens ganāms pulks

“Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.” (Jņ.10:16)

Ja saskaņā ar šiem Svēto Rakstu vārdiem Kristus griba ir, lai visi cilvēki pulcētos vienā ganāmā pulkā, no tā izriet, ka uz zemes ir jābūt tikai vienai patiesai Kristus Baznīcai. Tāpēc mums stingri jāturas pie svētās, apustuliskās ticības:

Es ticu uz vienu svētu kristīgu Baznīcu.

Mūsdienās cilvēki bieži vien maldīgi uzskata, ka ir daudz patiesu baznīcu, kur katrai ir atšķirīga patiesības forma. Daudzi apgalvo, ka kristīgā reliģija nav vienīgā glābjošā ticība. Patiesībā, viņi pat apgalvo, ka nekas nav atkarīgs no ticības: ja tik cilvēks rīkojas saskaņā ar savu sirdsapziņu, ja viņš mīl savu tuvāko un izturas pret visiem taisnīgi, viņš var ticēt, kam vien vēlas, un viņš tiks glābts. Daudzi tā sauktie kristīgie sludinātāji nepareizi izmanto Bībeles pantus, lai attaisnotu šādu briesmīgu vienaldzību pret reliģiju.

Visas šīs kaitīgās domas grauj un apgāž reliģiju un dievbijību, un tās tiek tiesātas un noraidītas ar Kristus vārdiem: “Būs viens ganāms pulks un viens gans.” Kristum ir viens ganāms pulks, un Viņš ir vienīgais patiesais cilvēku dvēseļu Gans. Tāpēc, ja cilvēks nepieder šim ganāmam pulkam un šim Ganam, nav cita ganāmā pulka, kurā viņa dvēsele varētu atrast ganības. Tāpat kā pazudis jērs, viņa dvēsele tad nemiera pilna klīst kā bez ūdens šīs pasaules tuksnesī un beidzot iet bojā. Cilvēks, kas nav nonācis Baznīcas sadraudzē, nav uz debesu ceļa; tā vietā viņš ir bez Dieva un bez cerības.

Patiesā Baznīca nav saistīta ne ar ko citu kā vien ar Kristu un Viņa svēto Vārdu, un, tā kā šis Vārds jau ir atskanējis visās pasaules malās, Viņa ganāmais pulks ir atrodams visur. Kamēr daudzi maldīgi paplašina Kristus Baznīcu, daudzi citi, gluži pretēji, maldīgi vēlas to ierobežot. Romas katoļi saista šo Baznīcu un pestīšanu ar Romu un Romas pāvestu, nosodot visus, kas nevēlas pakļauties viņa augstākajai varai un viņa iecelto bīskapu autoritātei. Sektanti, savukārt, saista Baznīcu un pestīšanu ar savu sektu, tās darbiem un rituāliem, nosodot visus, kas nevēlas precīzi piekrist tam, kam tic viņu sekta. Visus šos ierobežojumus, kas no jauna šķirtu cilvēkus, iznīcina šie Kristus vārdi: “Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.”

Lai piederētu pie šī viena ganāmā pulka un tiktu glābts, ir nepieciešama tikai viena lieta. Cilvēkam ir jāklausās Kristus balsī un Viņš jāatzīst par vienīgo savas dvēseles Ganu, pieņemot Viņu un paliekot ar Viņu. Kas ir ar Kristu, tas ir patiesajā Baznīcā, un viņa pestīšana ir nesatricināmi stingra un droša.

Šo Kristus vārdu, “būs viens ganāms pulks un viens gans”, patiesais pielietojums galu galā ir šāds: mums ir jādarbojas, lai pasludinātu Evaņģēliju saskaņā ar savu aicinājumu un tām attiecībām, kurās mēs atrodamies, un saskaņā ar dāvanām, kas mums ir dotas. Jo, lai gan Kristus godpilni piepildīja Savu Vārdu ar kalpošanu, ko veica svētie apustuļi, Viņš nevēlas, lai Viņa vārds (konkrēti šeit apskatāmie Jēzus vārdi no Jņ.10:16) pārstātu piepildīties, kamēr vien Viņš ar Savu aizlūgumu saglabā žēlastības laiku pasaulei. Tā ir Kristus visžēlīgākā griba, lai Viņa aicinājums kā Ganam arvien skaļāk atskanētu šīs pasaules tuksnešos, kur milzums daudzums nožēlojamu pagānu turpina klīst bez Dieva un bez cerības. Ar Evaņģēlija sludināšanu arvien vairāk cilvēku tiek vadīti uz Kristus Baznīcas zaļajām, leknajām ganībām. Un, Viņa svētajam ganāmajam pulkam kļūstot vienotākam Viņā, žogi, ko Sātans un viņa kalpi uzcēla, lai šķirtu ticīgos, tiek drupināti.