Čats ar bijušo luterāņu arhibīskapu

Mūsu rīcībā nonācis vēsturisks čats ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, kas norisinājās Klusajā nedēļā pirms divdesmit viena gada portālā «Apollo».

«Apollo»: Labdien, Vanaga k-gs! Vai varam sākt sarunu?

Jānis Vanags: Labdien! varam mēģināt.

Matejs: Pajautājiet par Gunti Dišleru! Kas notiek?

Jānis Vanags: Es nezinu, vai drīkstu izpaust, ko Guntis Dišlers man personīgā sarunā stāstīja. Es respektēju viņu, tā nebija vēršanās pret luterisko.

Loijola: Vanaga kungs, vai esat gatavs atzīt, ka baznīcai ir ekonomiskās intereses? Ko jūs domājat par sludinātājiem, kas ar Dieva vārdu pelna naudu ?

Jānis Vanags: Lai baznīca varētu attīstīties, ir nepieciešami līdzekļi. Arī Jēzum un apustuļiem bija maks. Viss pieder pie lietas.

fulter: Kur ir Dievs?

Jānis Vanags: Visur. Šeit.

dāvis: Kādas jūsu domas par mācītāju Juri Rubeni?

Jānis Vanags: Es domāju, viņš ir viens no sekmīgākajiem mācītājiem. Viņš ir atradis labu veidu, kā uzrunāt inteliģenci, kas ļoti daudziem mācītājiem nepadodas. Mēs esam labi draugi.

Dace: Kas jūsuprāt ir mīlestība?

Jānis Vanags: Mīlestība ir ļoti dažādu līmeņu kategorija — dievišķa mīlestība, zemes mīlestība u. c. Manuprāt, tā ir vēlēšanās nodoties, veltīties, darīt labu. Nevienam nav lielākas mīlestības kā tam, kas atdod savu dzīvību par draugiem.

valmieriete: runājot par Valteru Korāli: daudziem ir zināms, ka viņš piekopj netikumīgu dzīvesveidu. Ne vienu reizi vien ir redzēts tas, kā viņš uzmācās jaunām meitenēm tikai tādēļ, ka viņas meklē Dievu un iegriežas baznīcā, meklējot padoma. Tāpēc vien vairs neeju uz šo baznīcu. Iepriekš bija mācītājs Kavacis, un tas bija goda vīrs. Kāpēc tagad vairs iešana Valmieras baznīcā nav saistīta ar svētumu tā, kā tas bija iepriekš?

Jānis Vanags: Es nezinu, vai es varu šajā situācijā atbildēt uz jautājumu. Ja tiešām tā ir, man ir jāizmeklē šis gadījumus.

anonīms: Man ir tāda situācija: Es cienu savus vecākus un vecvecākus. Un ticu Dievam. Mana mamma nesaprotas ar omīti, tāpēc aizliedz man ar omi tikties. Omei palikušas tikai dažas dienas, ko dzīvot. Nosūtīju viņai vēstuli, kaut gan mamma to neļauj darīt. Vai darīju pareizi?

Jānis Vanags: Ir ļoti riskanti no tik īsa apraksta iejaukties ģimenes attiecībās un dot ieteikumus. No tā, ko es redzu šajās 3 rindiņās, mana izjūta ir tāda, ka bija labi mierināt un stiprināt cilvēku.

Dace: Daži mācītāji, Dievkalpojumu vadot, runā tik pārliecinoši un tādās līdzībās, ka gribas iet baznīcā un dzirdēt, pārdomāt vēl un vēl. Daži- nemitīgi rāj atnākušos par to, ka viņi reti nāk, pat par to, ka citi nenāk vispār. Es jau saprotu, ka grib izveidot stabilu un lielu Draudzi, bet vai ar varu kāds kļuvis mīļš. Gribu iet baznīciņā (pie mums mazā), dzirdēt vielu pārdomām, bet negribu saņemt tieši tēmētus pārmetumus. Ko man darīt?

Jānis Vanags: Domāju, šo jautājumu vajadzētu parādīt visiem mācītājiem. Man pēc šīs sarunas būs ko pārdomāt. Bargi un kundziski mācītāji ir diezgan atbaidoša parādība. Kristīgais mērķis ir cilvēka mīlestība uz Dievu. Pirmais, kas būtu jādara, būtu jālūdz par savu draudzi. Varbūt parunāt ar mācītāju zem četrām acīm.

Latvietis: Vai nejūtaties kā latviešu tautas nodevējs, kas turpina vācu krustnešu iedzīto kristietību latviešu miesās? Vai tas ir pareizi, ka arī Āfrikas valstīs tiek sludināts Kristus un citi kristiešu elki?

Jānis Vanags: Tas, ko Kristus un kristīgā ticība ir devusi, ir ļoti pareizi. Es esmu pilnīgi drošs, ja latviešu tauta savulaik nebūtu pieņēmusi kristietību, tad mēs kā tauta vairs neeksistētu.

Armands: Ja jūs nebūtu arhibīskaps un cilvēks, kas saistīts ar reliģiskajām organizācijām, tad, kur Jūs sevi iedomājaties? Kas Jūs vēlētos būt?

Jānis Vanags: Es vēlētos, kaut man šis jautājums būtu uzdots agrāk, jo šobrīd es esmu tik ļoti saistīts ar baznīcu, ka ne par ko citu nedomāju. 10 gadu vecumā es iegāju kādā baznīcā un sapratu, ka vēlos kļūt par mācītāju. Es domāju, tas bija Dieva aicinājums.

Filosofs: «Ar reliģiju ir tāpat kā dažiem ar laulību. No sākuma ir mīlestība, bet pēc tam tikai pieradums…» Neuzskatāt, ka laiks mest mieru tām reliģiskajām muļķībām un pievērsties kam reālam?

Jānis Vanags: Reliģija man ir visreālākā realitāte. Ja tās nebūtu, man nebūtu atbildes uz jautājumu, kāpēc es dzīvoju.

Zinātājs: Nauda ir pārbaudījums, vai Jūs to esiet izturējis? Kādēļ netiek atbalstītas mazās baznīcas, turklāt goda tiek celtas tās, kurās Dievs un Jēzus ir redzams vienīgi gleznās? Vai ir normāli, ka luterāņu mācītājs iet roku rokā ar man gribētos teikt sektu «Jauna paaudze».

Jānis Vanags: es nedomāju, ka Zinātājs patiešām ir zinātājs. Mūsu draudzes maksā desmito tiesu un palīdz mazajām baznīcām. Turklāt ir tā iekārtots, ka draudze pati rūpējas par sevi, jo centram ne vienmēr ir pa spēkam palīdzēt visiem.

Ludzēnietis: Vai sevi raksturojat kā ar humora izjūtu apveltītu cilvēku? Ja esat redzējis Monty Python filmu Life Of brian (jeb «Braiena Dzīve»), tad kā Jums tā patika?

Jānis Vanags: man patīk labi joki. Diemžēl neesmu redzējis šo filmu.

Gundars: 1. Vai ir labi pārkāpt baušļus? 2. Kādēļ Jūs to ļaujat darīt saviem mācītajiem? P.S. Cik ilgi baznīcas centīsies iegūt politisko varu un Dieva vārdā vieta popularizēs politiskas partijas.

Jānis Vanags: Baušļus pārkāpt nav labi un baznīca neļauj to darīt nevienam mācītājam. Baušļus ir ļoti grūti ievērot un mēs katrs tos kaut reizi pārkāpjam, bet tādēļ ir grēksūdzes.

Sātans: Kāpēc es Jums šķietu tik nepievilcīgs un nepieņemams? Vai tas ir kāds personisks naids, jeb Jūs vienkārši mani diskriminējat kā būtni? Man tas nepatīk!

Jānis Vanags: Gluži otrādi — par sātanu ir teikts, ka viņš ir ļoti pievilcīgs, skaists un gudrs. Problēma ir tā, ka sātans ir cilvēka ienaidnieks. Ja ticam Korānam, tad sātans ir nomests no debesīm tādēļ, ka atteicies kalpot tik zemai būtnei kā cilvēks. Sātans izjūt ļoti lielu naidu pret cilvēku.

Liene no Alžīrijas: Vai tā ir taisnība, ko stāsta man Filozofijas un vēstures fakultātē lekcijās, ka Jūs padsmit gadu vecumā esat bijis sātanists, bet tad pēkšņi izdomājāt mainīt savu reliģisko pārliecību?

Jānis Vanags: es nekad neesmu bijis sātanists, un no šīs lietas man vienmēr ir bijušas bailes un pretīgums, pat tai lakā, kad nebiju kristietis.

meicha: Uzdošu samērā tiešu jautājumu. Katoļi un luterāņi, manuprāt, ir vislīdzīgākās konfesijas. Kādēļ katoļu mācītājiem ir liegts precēties, savukārt luterāņiem tas ir ļauts? Tas nozīmē ko — ka Bībeli katrs interpretē kā vēlas vai arī katrā no šīm ticībām ir tik ļoti atšķirīga?

Jānis Vanags: Pilnīgi noteikti Bībelē nav aizlieguma garīdzniekiem precēties. Aizliegums precēties nāca vēlāk — lai padarītu lielāku baznīcas kalpu efektivitāti. Tā ir katoļu baznīcas brīva izvēle, Bībelē tas nav aizliegts.

anonīms: It kā jūs nezinātu, ka nevar būt nekāda ekumenisma, jo patiesība visā pilnībā tika atklāta tikai katolicismam. Dievu var sniegt tikai un vienīgi caur katoļu baznīcu. Tas nav mans izdomājums, bet gan oficiālā katoļu baznīcas nostāja.

Jānis Vanags: tā tiešām ir katolicisma oficiālā nostāja. Protams, pastāv problēma, ka katoļu baznīca atsakās atzīt protestantus.

distrofiķis: Neatbildiet uz politiskiem un citiem pasaulīgiem jautājumiem! Priekš tam ir deputāti un ministri. Runājiet ar mani! Vai taisnība, ka pēc viena dēmona izdzīšanas nāk deviņi vietā? Vai pīpēšana ir dēmons? Gandrīz gadu iepriekš atmetu, bet tagad sāp kuņģis, svars palielinās, aknas pietūkst, sieviešus vairs negribās… utt. Ko man darīt?

Jānis Vanags: Dēmonu izdzīšana — protams, ir tā, ka, ja cilvēks saņem kādu žēlastību un atbrīvošanu un Dievs iztīra kādu telpu, un ja tas netiek aizpildīts, tad dēmoniem ir vieta, kur atgriezties. Par to, vai slimības ir dēmonu uzbrukums, man grūti teikt. Domāju, ir jāvēršas pie ārsta un arī jālūdz draudzes aizlūgums.

krustiņš: Vai nebūtu iespējams sākt kādas izmaiņas garīgo amatu definējumos, jo mācītājs latviski skan tā pamācoši, visu laiku tevi pamāca. Un tagad mums ir arī mācītāju partija… ikdienā jau nesauksies par Zilupes draudzes garīdznieku Pēteri, priesteris jau aizņemts no katoļiem, tēvs no pareizticīgajiem. Kas tad mums atliek tik mācīt un mācīt?

Jānis Vanags: Vārds «priesteris» tiek lietots visā luteriskajā pasaulē, Latvijā tiek lietots tikai «mācītājs». Protams, tas skan pamācoši, jo mācītājs dara arī ļoti daudz ko citu. Man bieži izsprūk vārds «priesteris».

Bezvējš: kā Jums pašam šķiet- vai politika Latvijā ir palikusi «labāka» līdz ar LPP ienākšanu tajā?

Jānis Vanags: es domāju, ka to ir neiespējami novērtēt. Ir jāskatās uz konkrētiem veikumiem

viesis: Vai luterismam ir vel kāda nākotnes perspektīva? Pareizticīgie un katoļi vāc tautu no luterāņu baznīcām, tapāt arī aurojošo harizmātu draudzes aug arvien kā sēnes pēc lietus, bet luterāņi nodarbojoties ar vēstures pieminekļu kopšanu un jaunu, sarežģītu liturģiju ieviešanu, paliek arvien mazāk un ieraujas savās sienās, kamēr pārējie nāk pie tautas un runā tai svarīgās lietas tai saprotamā valodā.

Jānis Vanags: Tas ir tāds ļoti emocionāls un neadekvāts jautājums. Apskatot statistiku, mēs redzam, ka luteriskā baznīca aug katru gadu. Es nezinu, ja kādam cilvēkam ir nelāga pieredze… 300 draudzēs vienmēr var sastapties ar ko netīkamu.

zvaniķis: God. Arhibīskap! Varbūt esmu bijis neuzmanīgs, pietiekami nesekojot dažādai Baznīcas informācijai, bet mani ļoti interese, vai LELB ir izteikusi savu oficiālo viedokli par ASV okupāciju Irākā un par Latvijas karaspēka līdzdalību šajā okupācijā bez ANO un NATO mandāta. Vairāku citu Eiropas valstu luterisko Baznīcu viedokli ir izdevies atrast un lasīt, bet mūsu Baznīcas ne… Kāds ir Jūsu personīgais viedoklis par Latvijas armijas līdzdalību Irākas okupācijā?

Jānis Vanags: Es domāju, šajā pašā sākuma fāzē, protams, bija ļoti grūti paredzēt, kas no tā iznāks. Bija grūti zināt, vai tā ir taisnība par masu iznīcināšanas ierochiem Huseina rokās. Nezinot to visu, mēs neizteicām oficiālo viedokli. No otras puses — katrs karš ir liela nelaime. Mums kā latviešiem arī ir pieredze, kad pēc 2. pasaules kara mūsu tēvi un vectēvi sēdēja mežos un gaidīja, kad nāks glābiņš. Tas nenāca, tādējādi atnesot lielas nelaimes tautai.

luterānis: šogad man ir īpaša apņemšanas beidzot (pirmo reizi mūžā) apmeklēt Lieldienu dievkalpojumu. Ja pareizi atceros, tad esmu kristīts tieši no Jūsu rokas (laikam Torņkalnā; maziņš biju, neatceros). Gribēju uzzināt kur, kad un cikos notiks šis dievkalpojums un vai arī Jūs tajā piedalīsieties? Ja nē, tad kur Jūs būsiet?

Jānis Vanags: Svētdien, Doma baznīcā plkst. 12.00

No katoļiem: Kādas ir Jūsu domas par ekumenismu Latvijā?

Jānis Vanags: Ekumeniskā situācijā Latvijā ir izcili laba, tieši tādēļ, ka mums ir ļoti draudzīgas attiecības. Mums pagaidām gan nav ekumēnisko teologu resursu, bet tas lai pagaidām paliek starptautisku organizāciju ziņā — mēs turpinām kopt draudzību.

Ezis: 4. Cik ilgi, jūsuprāt, šie viduslaiki turpināsies? Vai LV baznīcai nebūtu laiks samierināties ar progresu, kā tas noticis citur Eiropā?

Jānis Vanags: Es nedomāju, ka tas, ko dēvē par progresu vienmēr ir labs. Ne vienmēr jāseko progresam, jo šobrīd tas nozīmē morāles principu izzušanu. Es nedomāju, ka šis progress nes laimi.

Ezis: 3. Kā tas nāk, ka Latvijā var izslēgt no baznīcas cilvēku par to, ka viņš ir gejs? Kad ASV draudzēs mācītāji bija izvarojuši mazgadīgus bērnus, viņi tikai tika pārcelti uz citām vietām… Vai neož pēc liekulības un divkosības?

Jānis Vanags: Es domāju, ka tā ir apzināta pasaka — Sants nekad nav bijis izslēgts no baznīcas, viņš pats izstājās. Viņš tikai tika atstādināts no mācītāja amata, jo viņš neveica to, kas viņam jādara. Šis upura tēls ļoti labi profitē.

Ezis: 2. Kāpēc jūs uzskatāt, ka nedrīkst ordinēt sievietes?

Jānis Vanags: Svētie raksti neparedz šādu gadījumu un mēs nedrīkstam tiem neklausīt.

Ezis: 1. Kāpēc baznīca Latvijā tik ļoti alkst politiskas ietekmes?

Jānis Vanags: es domāju, runa varētu būt par to, ka baznīcas locekļi kā kristīgi pilsoņi vēlas veidot sabiedrības dzīvi un labklājību. Ja mūsu politiķiem būtu nedaudz elastīgāka pieeja vai lielāka vēlēšanās sakārtot baznīcas un valsts attiecības. Ja šis līgums netiktu «marinēts» vairāk nekā 10 gadus, tad šādas aktivitātes netiktu novērotas.

Biju politikā: man nav skaidrs — kā tad Jūsu LELB ir mainījusi attieksmi pret t.s. kristīgo politiku? Kad jaunās kristīgās partijas priekšā bija Dišlers, tad jūs novērsāties, tagad Jūs neiebilstat? Vēl vairāk — vairāki mācītāji bija un ir listēs (Šmits, Korālis), arī Diakonijas centra vad. Berkolde, un to visu propagandē oficiozs «Svētdienas Rīts». Vai LELBai ir kāda nostāja jautājumā par nevēlamām personālijām (Dišlers), politisko stratēģiju (atbalsts Šlesera biznesam)?

Jānis Vanags: es nedomāju, ka es būtu kaut kādā veidā bijis personīgi pret Dišleru. Mani drīzāk sarūgtināja neveiksmīgais sākums un pēc tam atkāpšanās. Ja reiz kļuvi par partijas priekšsēdētāju, tad vajadzēja turpināt. Par mācītājiem politikā — nevajadzētu uz viņiem lūkoties kā uz mācītājiem, bet gan kā uz kristīgiem pilsoņiem politikā. To vajadzētu ļoti skaidri nodalīt. Atšķirībā no citām baznīcām mēs neesam pieņēmuši lēmumu, ka mācītājs nedrīkst darboties politikā.

Kristietis: Luteriskā baznīca, manuprāt, ir izlaidusi no rokām vairākas lieliskas iespējas, lai patiešām kļūt par Latvijas garīgo autoritāti: izglītība ir sašķelta, mācītāji tikai šķietami ir autoritātes, draudžu sastāvs liecina par novecošanos un vājumu. Diemžēl varētu turpināt. Žēl! Es negaužos par to, ka «slikti», bet runāju par to, ka, arī izmēģinoties, neko nevarēju mainīt, kaut vai savā draudzē (Baldonē, kaut gan runa nav par Baldoni, tas tikai piemērs, viens no…).

Jānis Vanags: Ir ļoti daudzi jautājumi, nezinu, kam pieķerties. Runa droši vien ir par teoloģisko izglītību, kur nav īstas vienotības. Domāju, te ir vainojams sākotnējais pieredzes trūkums. Padomju laikā bija tikai Teoloģijas seminārs, kuru pārveidoja par Teoloģijas fakultāti. Mums neienāca prātā, ka jāslēdz līgums ar valsti par šo fakultāti un veidojās jaunas mācību iestādes. Lutera akadēmijas un Teoloģijas fakultātes profili ir pārāk atšķirīgi. Iespēju robežās mēs sadarbojamies.

No Rīgas: Arhibīskapa kungs, pēdējā laikā daudzi luterāņi aiziet, sūdzoties par formālismu, aukstumu un kudziskumu. Kā Jūs to vērtējat? Tikai nesakiet, ka par to neko neesat dzirdējis. Otra daļa šim jautājumam ir: daudzi luterisma vietā izvēlējušies pareizticību… Kas tas ir — luterisms zaudē, kad runa ir par «dziļāku garīgumu»?

Jānis Vanags: staigāšana starp konfesijām notiek diezgan regulāri — tā nav nekāda jauna parādība. Ir mainījušies cilvēku domāšanas paradumi. Kādreiz viņi ļoti jautāja pēc patiesības, šobrīd vairāk tiek prasīta pieredze. Luteriskajai baznīcai par to ir jādomā. Dziļāks garīgums — nepietiek iemācīties pāris dogmas, ir jāattīsta sava pārdabiskā dzīve caur ticību.

me: Vanaga kungs. Vai Jums nešķiet ka pēdējos gados luteriskajā baznīca ienākt tā saucamā «harizmātu sērga», ar to es domāju tādas lietas kā runāšana mēles (tas neizskaidrojot), garu izdzīšanu utml.? Kā jūs kā LELB arhibīskaps vērtētu faktu, ka pārrunas pirms iesvētībām mācītājs nejauta cilvēkam viņa izpratni par sakramentiem, ticības apliecību utt, bet tā vietā nodarbojas ar sātana izdzīšanu?

Jānis Vanags: Mums kā luteriskajai baznīcai ir jādomā, kur mūsdienās var novērot Kristus darbību. Tās, protams, ir Svētā gara dāvanas. Un tās ir jālieto, ievērojot noteikumus, pretējā gadījumā mēs pretojamies Viņa gribai.

precējusies 18 gadus: Kāpēc ev.lut. baznīcas mācītāji izturas ar necieņu pret sievietēm? Vai ieņemt, iznēsāt un dzemdēt bērnu ir necienīgi? vai varbūt vīrietis jūtas aizskarts bērna ieņemšanas brīdī? Kas ir šī atšķirība, kas vīrieti padara par cilvēku? Šoreiz ev. lut. baznīcas acīs.

Jānis Vanags: Īsti nesaprotu šī jautājuma avotus — kādēļ Jūs uzskatāt, ka baznīca ar necieņu izturas pret sievietēm. Ja runa ir par sieviešu ordināciju mācītāja amatam, tad tā ir cita lieta. Mūsu baznīca cenšas Rakstus pieņemt un izpildīt precīzi. Sieviete nav radīta kalpot Dievam. Bet tas neskar mūsu cieņu pret sievietēm.

distrofiķis: Kāpēc dievs nesūta uz elli visus tos žuļikus un blēžus, par kuriem «Apollo» te katru dienu stāsta, ko?

Jānis Vanags: tā labā ziņa katram cilvēkam ir tā, ka Dievs ir ārkārtīgi pacietīgs — viņš gaida līdz pēdējam brīdim, kad cilvēks nāks un nožēlos. Ja tas nenotiek, tad cilvēks nokļūst ellē.

Lukass: Kas ir būtiskāk: sludināt Bībeles rakstus vai tos piepildīt?, un kā tas ir Jūsu vadītajā baznīcā?

Jānis Vanags: Abas lietas ir svarīgas. No otras puses ir tā — ja Svētos rakstus labi izskaidro un māca, un, ja cilvēks labi tos izprot un ievēro… Es negribu teikt, ka vajag šīs lietas nošķirt.

Lukass: Kristīgā draudze – Kristus miesa. Kā un cik lielā mērā to varētu attiecināt uz LELB šodien pirms Lieldienām – triumfāla ienākšana pilsētā, apsmiekls un noķengāšana no varas puses /vai arī bailes no izrēķināšanās/, visbeidzot, atdot dzīvību par patiesības triumfu, par saviem draugiem?

Jānis Vanags: Domāju, ka Latvijas Evaņģēliskajā baznīcā ir bijis viss no šī. Kristus ir gribējis atstāt savu klātbūtni nevis kādā grāmatā vai enerģētiskajā strāvā. Kristus pieredze turpinās tālāk baznīcu pieredzē. Protams, baznīca nav Kristus. Tā sastāv no cilvēkiem, kas ir grēcīgi.

Meļķis: Sveicināti! Jūs, Vanaga k-gs, bieži vien esat sevi proponējis kā pilsoniski aktīvu Latvijas patriotu. Vai Jums kā patriotam nekremt, ka Latvija gadu no gada tiek minēta starptautisko cilvēktiesību institūciju «melnajos sarakstos» mūsu īpatnējā Reliģisko organizāciju likuma dēļ, kuru Jūs, kā šķiet, visnotaļ aizstāvat? Vai tiešām Jums vai Jūsu vadītajai baznīcai gabals nokristu, ja Latvijā tiktu arī oficiāli reģistrēta faktiski jau gadiem ilgi pastāvošā Konfesionāli luteriskā baznīca vai arī Neatkarīgā (t.i., no Maskavas neatkarīgā) pareizticīgo baznīca? Dariet nu prieku Lieldienās saviem mazākajiem kristīgās ticības biedriem — saņemieties drosmi un prātu reiz nošķirt vispārējo un pilsonisko no specifiski reliģiskā un personiskā!

Jānis Vanags: Es nezinu, vai esmu sevi proponējis. Varbūt tā arī ir. Attiecībā uz luterisko baznīcu — no tā nav ne silts, ne auksts, vai tā tiek reģistrēta, jo tā pastāv tāpat. Pareizticīgai baznīcai ir lielāki iebildumi pret likuma izmaiņām. Es uzskatu, ka visam jābūt reģistrētam, lai nosaukumi būtu skaidri atšķirami. Baznīcu dalīšanu sīkvienībās es uzskatu par negatīvu parādību.

lno: Vanaga kungs, kā savienot Jūsu atteikšanos pirms dažiem vadīt 18. novembra dievkalpojumu ar atbalstu LPP? Tāds iespaids, ka gan katoļu, gan baptistu un luterāņu baznīcas atbalsta nevien savus negodīgos amata brāļus saeimā, bet arī Jaunās pāudzes sektantus…

Jānis Vanags: Ar sektantiem ir tā — man jāteic, ka tomēr ticība Kristum ir labāka par neticību. Godīgums un negodīgums? Nu, jā. Es arī vēlētos saņemt kādus paskaidrojumus no LPP pārstāvjiem un ceru, ka arī kādreiz saņemšu. Es negribu vilkt paralēles, bet domāju, ka mums nav nevienas kristālskaidras partijas. Jāskatās uz to kopumā, ko tā vai cita partija nes.

Dogma: Reiz Latvijas Radio Jūs teicāt, ka nevar salīdzināt ugunī sadedzinātā ciešanas ar krustā piekaltā un mirušā ciešanas? Kā tad to var noteikt un salīdzināt? Vai tad kāds būtu miris abās šajās nāvēs un pēc tam vēl salīdzinājis?

Jānis Vanags: ja es esmu ko tādu teicis, tad esmu balstījies uz kaut kur lasītiem mediķu teicieniem un vērtējumiem. Cilvēku sadedzinot, nāves mokas ilgst varbūt 10 minūtes, sitot krustā mokas ir dienu ilgas. Tas ir viens no brutālākajiem sodiem.

Antirez: Jāni, es Saeimas vēlēšanās nobalsoju par LPP tikai uz Tava ieteikuma pamata. Vai Tu nejūties no LPP piekrāpts? Tavam goda prātam uzticos arī šodien un tāpēc gaidu patiesu atbildi.

Jānis Vanags: domāju, mēs esam varējuši redzēt gan iepriecinošas lietas, gan arī tādas lietas, ko gribētu citādāk. Pirms Saeimas vēlēšanām es aicināju vēlētājus izvērtēt, kuri kandidāti būs vairāk pieņemami kristiešiem. To pašu es aicinu arī turpmāk. Tās īpašās vajadzības varētu būt saistītas ar kristīgās ticības pieejamību publiskajā sfērā — kristīgā mācība, sociālie jautājumi, u. c. Es neesmu gatavs šobrīd visu uzskaitīt.

Donna: Kāpēc vajadzēja Lielo Piektdienu padarīt par svinamdienu? Tā ķecerīgi sanāk — neticīgajiem svētki!! Ja jau sarkans datums kalendārā… Bet tā taču Ciešanu diena…

Jānis Vanags: man šķiet, svarīgākais te ir tas — tie, kas piemin Lielo Piektdienu, viņiem ir iespēja šajā dienā nodoties garīgajām pārdomām. Lai tiek arī citiem.

«Apollo»: Paldies, arhibīskapa k-gs, par sarunu! Paldies visiem, kas piedalījās čatā! Un — svētīgu Lieldienu sagaidīšanu!

Jānis Vanags: Paldies Jums!