Iedzimtā grēka sekas

Iedzimtā grēka sekas cilvēkā ir:

1. nāve ar visiem tās laicīgajiem un mūžīgajiem sodiem, un
2. daudzējādi aktuālie grēki, kuros ir vainīgs ikviens grēkā dzimušais cilvēks.

Iedzimtais grēks, pirmkārt, saistās ar garīgo nāvi jeb grēcīgā cilvēka atsvešināšanos no svētā Dieva (Ef.2:1, 5, 12). Ja vien garīgā nāve netiek pārvarēta, atgriežoties ticībā, tad laicīgajai nāvei (Ps.90:7-9), kura ir tiešs sods par pirmo pārkāpumu (1.Moz.2:17), seko mūžīgā nave jeb mūžīgā pazudināšana (2.Tes.1:9; Mt.25:41). Dievišķais priekšraksts: “Tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi” (1.Moz.2:17), ir burtiski piepildījies, jo pārkāpumam nekavējoties sekoja garīgā nāve un mūsu pirmie vecāki tūdaļ tika pakļauti laicīgai un mūžīgai nāvei.

Atbildi uz jautājumu, kā kāda aizliegta koka augļu ēšana varēja izraisīt šādas  šausminošas sekas, sniedz paši Raksti. Šī pirmā pārkāpuma graujošās sekas izraisīja nevis paša augļa indīgais saturs vai tas apstāklis, ka šo koku bija sagrābis velns, bet gan tas, ka, ēdot aizliegto augli, Ādams un Ieva pārkāpa dievišķo bausli (1.Moz.2:17). Tiem, kuri vēl vaicā, kādēļ Dievs neizvēlējās citu bausli, lai pārbaudītu cilvēka uzticību, luterāņu teologs Brencs atbild:

Tā kā morālais Likums jau bija ierakstīts cilvēka sirdī, tad Dievam labpatikās pārbaudīt viņa [cilvēka] ticību ar bausli, kurš tam vēl nebija zināms.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka visi šie jautājumi, galu galā, pieder pie neizdibināmajiem Dieva lēmumiem, kuri cilvēka saprātam nav aptverami.

Iedzimtais grēks ir visu aktuālo pārkāpumu avots, tā kā visu aktuālo grēku cēlonis atrodas pašā cilvēkā (Mk.7:21-23; Ps.51:3-5), jo, tā kā avots ir piesārņots, tad arī no tā tekošais ūdens nevar būt tīrs. Tā kā Dievs nav grēka autors, bet neieredz un nosoda to (Ps.11:5; 5:4-5), Viņa dusmas un taisnais sods nāk pār vainīgajiem cilvēkiem (Rom.3:19) gan viņu iedzimtā grēka, gan aktuālo grēku dēļ (Ef.2:3; Rom.5:18).