Grēku var izskaidrot, bet ne attaisnot

Piedošana nekādā ziņā neattaisno grēkus. Lielākā daļa cilvēku, īpaši tie, kas cietuši no briesmīgas netaisnības, domā, ka piedot nozīmē atzīt, ka noziegums vai grēks nav bijis nekas nopietns.

Gluži pretēji – tas ir bijis tik nopietns, ka vienīgais veids, kā efektīvi tikt ar to galā, ir atstāt to Dieva ziņā. Pat tad, ja zemes likumi bargi soda noziedzniekus par viņu noziegumiem, tas nekad nevar novērst nodarīto kaitējumu vai pilnībā izlīdzināt taisnīguma svaru kausus. Sāpes paliek. Aizvainojums ir neizbēgams. Vienīgi grēku piedošana var atraisīt grēkus no to avota, lai uzkrautu tos Kristum. Un, ja tie ir uz Viņa, jūs esat brīvi no to gūsta.

Piedošana par būtisku uzskata ikvienu grēku. Neviens grēks nav nenozīmīgs vai nenopietns. Tā kā ikviens no tiem ir pārāk smags, lai mēs to varētu panest, to dara Jēzus. Tāpēc Viņš nāca uz zemes nevis “pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt” (Jņ.12:47).

“Es tev piedodu.” Tas var šķist vienkāršs risinājums sarežģītam vienādojumam – tikai daži vārdi, domas un lūgšanas. Taču to pateikt un domāt nopietni var būt grūtāk par visu pasaulē. “Kas ir vieglāk – vai sacīt: tev tavi grēki piedoti, – vai sacīt: celies un staigā?” (Mt.9:5). Jēzus lūgšanai: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara” (Lk.23:34) tūlīt sekoja Viņa mokpilnais sauciens: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis? (Mt.27:46).

Lai gan tas nebija viegli, Kristus Savā mīlestībā mums piedeva. Un Viņa piedošana dod mums spēku rīkoties tāpat, gluži kā Viņš Stefanam, kad viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei, deva spēku izsaukties: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” (Ap.d.7:60). Nav viegli vēlēties saņemt vai dāvāt piedošanu, bet: “Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam” (Lk.18:27).