Bibliskā mācība par kārdināšanu

Saskaņā ar Rakstiem, pastāv:

• kārdināšana uz labu (pārbaudošā kārdināšana) un
• kārdināšana uz ļaunu (nomaldinošā kārdināšana).

Pirmā nāk no Dieva un ir domāta ticības pārbaudīšanai un nostiprināšanai (1.Moz.22:1-18; 5.Moz.13:1 un tālāk; Ps.66:10 un tālāk). Uzsūtot pārbaudošās kārdināšanas saviem bērniem, Dievs nekļūst par grēka autoru, jo:

• Viņš pielāgo visus pārbaudījumus savu svēto spējām (1.Kor.10:13) un
• visužēlīgi uztur savus mīļotos ticībā ikreizi, kad tie tiek kārdināti (Lk.22:31-32; 1.Kor.10:13).

Šī iemesla dēļ tie, kuri pretojas kārdinājumam un to uzveic, nav to paveikuši paši savā spēkā, bet vienīgi no Dieva žēlastības (Rom.11:20-22).

Kārdinājumi uz ļaunu (nomaldinošās kārdināšanas) nāk:

• no velna (Mt.4:1 un tālāk; 1.Pēt.5:8);
• no pasaules (1.Jņ.2:15-17) un
• no miesas (Jēk.1:14; sal. 1.Tes.3:5; 1.Kor.7:5; 1.Tim.6:9; Mk.14:38).

Liels mierinājums visiem ticīgajiem ir tas, ka Kristus, kurš pats tika kārdināts, ir apsolījis uzturēt savus sekotājus viņu kārdinājumos (Ebr.2:18; 4:15; 2.Pēt.2:9).