Baznīcas statuss

Kristīgā Baznīca, kuru mēs apliecinām Trešajā ticības locekli, ir tādu cilvēku kopība, kas tic Jēzum Kristum un kuru sirdīs mīt Svētais Gars. Tādu Baznīcu var pazīt pēc Evaņģēlija pasludinājuma.

Baznīcas celtnes, garīdznieku tērpi un ceremonijas nav uzskatāmas par drošu zīmi, ka tā ir Jēzus Kristus Baznīca. Vienīgi patiesais Evaņģēlijs un sakramenti ir Baznīcas pazīšanas zīme.

Taču pasaulē mēs redzam daudzas organizētas Baznīcas, katru ar savām īpatnējām iezīmēm. Dažās valstīs ir valsts Baznīcas (piemēram, Skandināvijā). Citas ir tā sauktās “brīvbaznīcas”, t. i., tām nav nekādu attiecību ar valsti, jo konstitucionālās un ekonomiskās problēmas tās risina pašas.

Kādas ir attiecības starp Baznīcu un valsti? Kā ir izveidojusies tāda situācija, ka Baznīca, kas pēc savas būtības ir patiesi ticīgo kopība, ir stājusies attiecībās ar pasaulīgu valsti? Kādas ir attiecības starp dažādajiem Baznīcas orgāniem? Kā Baznīca, kas pēc savas būtības ir vienota, varēja sadalīties tik daudzās konfesijās? Ko varētu darīt, lai pārvarētu atšķirības starp šīm kristīgajām Baznīcām?

Apskatīsim katru no šiem jautājumiem atsevišķi.