Baznīca – Dieva tauta

Mēs lietojam vārdu “baznīca” dažādās nozīmēs: baznīca kā ēka, Baznīca kā baznīcas organizāciju kopums ar mācītājiem un darbiniekiem, Baznīca – kā noteiktas konfesijas apzīmējums.

Vārda “baznīca” izcelsme ir diezgan neskaidra. Agrāk bija izplatīts uzskats, ka tas cēlies no grieķu vārda “Kyriake”, kas nozīmē – tā Kunga nams. Taču pēdējā laikā valda uzskats, ka tas nāk no ķeltu valodas un nozīmē slēgta telpa. Šeit mēs lietosim vārdus “baznīca” un “draudze” vienā nozīmē, daļēji domājot par “svēto, vispārējo Baznīcu”, kas ir minēta Trešajā ticības loceklī, un daļēji – par vietējo draudzi.

Grieķu tekstā mēs atrodam vārdu “ekklesia”. Ko izsaka šis vārds tā sākotnējā nozīmē, kā to lietoja apustuļi, kuri rakstīja, Svētā Gara iedvesmoti?

Jāņem vērā, ka vārdam “ekklesia” bija sava vēsture, pirms apustuļi to ieviesa Jaunajā Derībā. Vecajā Derībā grieķu tulkojumā tas tika lietots, lai izteiktu vārda “gahal” nozīmi. Šis vārds Vecajā Derībā apzīmē Dieva tautu. Tā ir Israēla tauta garīga tauta. Israēla tauta Dieva tauta. Vecā Derība mums parāda, kāda liela priekšrocība bija piederēt Dieva tautai. Dievs bija atklājies Ābrahāmam un izvēlējies viņa pēctečus kā savu tautu. Nevienai citai tautai nebija tāds stāvoklis. Taču cerības zvaigzne Vecajā Derībā spīd arī pārējām tautām. Jēzus mira par visiem cilvēkiem. Viņa misionāriskā pavēle mācekļiem attiecas uz visām tautām. Savas neticības dēļ Israēla tautas sirds tika apcietināta, un tāpēc viņi vairs nav Dieva izredzētā tauta tik absolūtā nozīmē kā agrāk.

Taču Jaunās Derības laikā Dievam tomēr ir sava tauta. Jēkabs par to runā Apustuļu darbos, sacīdams: “Sīmanis stāstīja, kā Dievam pirmo reizi labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot savam vārdam.” (Ap.d.15:14)

Doma ir skaidra: Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu glābti. Visi pagāni – un šajā ziņā arī mēs tiem piederam – dzirdēs Kristus Evaņģēliju. Ar tā palīdzību Dievs aicina ļaudis no dažādām nācijām, tos, kuri grib atgriezties un ticēt. Šis no visām tautām sapulcinātais – ganāmpulks ir Kristīgā Baznīca. Kristīgā Baznīca ir atsevišķu personu kopība. Tā sastāv no visiem ticīgajiem, kuri dzīvo Jēzum Kristum. Baznīca galvenokārt nav iestādījums, organizācija vai kārtība, bet cilvēku kopums. Cik liels ir šis kopums, zina vienīgi Dievs.

Vārds “baznīca” ir grūti izprotams tāpēc, ka tā nozīme ir tik daudzšķautnaina. To atzina arī Luters. Kad mēs domājam par Baznīcu, ko mēs apliecinām Trešajā ticības loceklī, mēs nedomājam kādu redzamu kopību, bet gan “tādu cilvēku kopību, kuri tic un kuru sirdī mīt Svētais Gars”, kā rakstīts Melanhtona “Augsburgas apliecības apoloģijā”. Ja kāds, piemēram, jautātu, vai luterāņu Baznīca ir patiesi kristīga Baznīca, tad mums, ciktāl tas attiecas uz Dieva Vārda pareizu sludināšanu un sakramentu pareizu izdalīšanu, jāatbild apstiprinoši. Taču, ja kāds jautātu, vai mēs ar to domājam redzamo, organizēto Baznīcu, kad apliecinām “svētu, vispārēju Baznīcu”, tad mums jāatbild noliedzoši, jo mēs ticam, ka Baznīca, kas ir Kristus miesa, tomēr atrodas pasaulē. (Ef.5:23) Melanhtons “Apoloģijā” raksta:

Tikai to baznīcu, ko Kristus atjauno, svētī un vada ar savu Garu, var saukt par Kristus miesu. Ja mēs definējam baznīcu, mums jādefinē Baznīca, kas ir Kristus miesa un tāda ir gan pēc nosaukuma, gan pēc būtības.

Vecās Derības Israēls sevi padarīja par Dieva tautu. Tas Kungs pēc savas brīvās žēlastības izredzēja Israēlu. (Ec.20:5) Tāpat ir arī ar Kristīgo Baznīcu Jaunās Derības laikā. Baznīca, Dieva Jaunās Derības ļaudis, ir Dieva Svētā Gara aicināti un sapulcināti. Tas ir paskaidrots arī mūsu Katehismā, Trešā ticības locekļa paskaidrojumā. (1.Kor.1:2)