Tavs Vārds nes mieru un laimi

“Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.” (Rom.15:4)

Jaunās Derības raksti satur mūsu Glābēja dzīves, ciešanu un nāves aprakstu, bet apustuļu un citu ticīgo dzīves ir atainotas tikai fragmentāri. Turpretim Vecā Derība piedāvā pilnīgus stāstus par daudzu uzticīgu kalpu un Dieva bērnu dzīvi. Ko mēs par viņiem uzzinām? Viņi nemeklēja Dievu, bet Dievs viņus meklēja. Viņi ne vienmēr bija patiesi attiecībā uz Dievu, bet Dievs vienmēr bija patiess pret viņiem. Dievs vienmēr viņus mierināja bēdu laikā un izglāba no visiem trauksmainajiem un nomācošajiem apstākļiem. Kad tie sauca uz Viņu, Viņš tos uzklausīja. Kad tie paklupa, Viņš tos piecēla. Kad viņi gāja pa maldu ceļu, Dievs viņus uzmeklēja un nostādīja uz pareizā ceļa. Kad viņi krita kādā nopietnā grēkā, Dievs viņus sodīja un ļāva izjust Savas dusmas, taču Viņš tos neatraidīja mūžīgi. Atceroties žēlastības derību, ko Viņš bija noslēdzis ar viņiem, Viņš par viņiem rūpējās, veda uz grēku nožēlu un atkal pieņēma žēlastībā.

Šeit mēs varam atcerēties Ādamu un Ievu, pirmos cilvēkus; Nou, otro visas cilvēku rases tēvu; Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, svētos patriarhus; Ījabu, izturības cilvēku; Mozu, vecās derības vidutāju; Āronu, pirmo augsto priesteri; Dāvidu, ķēnišķīgo pravieti, kurš smagi grēkoja un saņēma lielu piedošanu; Daniēlu, uzticamo ticības apliecinātāju trimdā; un visus svētos praviešus. Dievs viņus visus veda pa brīnumainiem ceļiem, līdz viņi nomira, svētīti ticībā, kurā viņi bija iesakņojušies. Šeit mums ir spilgti piemēri Tā Kunga apsolījumam, ko mums ir devis Svētais Gars: “Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.” (Jņ.10:27-28) Šeit mums ir arī skaidri piemēri svētā Pāvila vārdiem: “Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1.Kor.10:13)

Visbeidzot, mums ir arī šie vārdi no tā paša apustuļa: “Esmu pārliecināts, ka Tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.” (Fil.1:6)

Kā tad mēs varam lasīt Veco Derību, netiekot stiprināti cerībā uz mūžīgo dzīvi? Kā mēs varam lasīt Veco Derību un joprojām šaubīties par savu pestīšanu? Kāpēc lai Dievs caur Savu Svēto Garu būtu mums devis visus šos lielo grēcinieku piemērus, kuri tika vesti uz pestīšanu pa brīnišķīgo žēlastības ceļu, ja Viņš nevēlējās, lai arī mēs satvertu Kristus piedāvāto cerību; cerību, kas mūs mierina un iedrošina šajā dzīvē un ļauj mums nomirt pilnīgā pārliecībā?

Tad nu atpazīsim, kāds neizsakāmi liels dārgums mums ir pieejams Vecās Derības Rakstos. Nelaupīsim to sev nedz mūsu pašu aklā saprāta dēļ, nedz to dēļ, kas nelietīgi izsmej reliģiju. Uzcītīgi lasīsim un sirsnīgi lūgsim apgaismību no Svētā Gara. Ar savu prātu un spēku vien neviens nevar satvert savu pestīšanu nedz Vecajā, nedz Jaunajā Derībā. Salīdzināsim Veco un Jauno Derību, tāpat kā Kristus Emavas mācekļiem atvēra Mozus un praviešu rakstus, lai viņi tos saprastu un viņu sirdis iedegtos Debesu priekā. Tamdēļ, meklēsim Kristu abās Derībās, jo, kā mums saka svētais Pēteris, “par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņā Vārdā dabū grēku piedošanu”. Tad arī mēs no visas sirds varēsim par Veco Derību teikt:

Tavs Vārds dziļi aizkustina sirdi,
Tavs Vārds sniedz pilnīgu veselību,
Tavu Vārdu mana dvēsele ar prieku svētī,
Tavs Vārds nes mieru un laimi.