Dievināt panākumus

Veiksmīgam cilvēkam kļūstot ievērojamam, vairums sāk dievināt panākumus.

Cilvēki kļūst akli pret labo un ļauno, patiesību un meliem, pieklājību un ļaunprātību. Viņi redz tikai rezultātu – panākumus.

Ētiskā un intelektuālā spriestspēja kļūst blāva panākumu spīduma priekšā un dēļ vēlmes kaut kā tajos līdzdalīties.

Cilvēki pat nespēj uztvert, ka vainas apziņu ir nomākuši panākumi, jo vaina vairs netiek par tādu uzskatīta. Panākumi nu ir labi paši par sevi.

Šāda attieksme ir patiesa un attaisnojama tikai tad, kad cilvēks ir notikumu reibumā. Bet pēc skaida prāta atgūšanas to var saglabāt tikai uz dziļas iekšējas liekulības rēķina, ar apzinātu pašapmānu.

Tas noved pie iekšējas samaitātības, no kuras ir grūti atgūties.