Būt Dieva Vakarēdiena cienīgam

Bet vai tad tomēr nepastāv nosacījumi? Pat luterāņiem? Vai tad Konkordijas Formula neatbalso sv. Pāvila vārdus (1.Kor.11:27-29), sacīdama, ka tie, “kas iet pie šī sakramenta bez patiesas nožēlas un bēdām par saviem grēkiem, bez patiesas ticības.. uzliek paši sev sodu”?

Te bieži ir radusies liela nedrošība. Daudzi cilvēki vēl aizvien uzskata, ka viņiem jājūt, ka tie ir grēcinieki, lai būtu “cienīgi”. Viņiem šķiet, ka ir jāpavada garas, sāpīgas stundas, izmeklējot savu dvēseli, lai izspriestu, vai tie ir cienīgi saņemt Kristus piedošanu. Būtībā viņi baidās no personīgas satikšanās ar Kristu tā vietā, lai tiektos pēc tās. Un tāpēc viņi reti iet pie dievgalda vai arī pavisam atturas no tā.

Cik traģiski šie cilvēki pārprot Evaņģēliju! Viņiem būtu jāieklausās, ko Luters saka “Lielajā Katehismā”:

Pieņemsim, ka jūs sakāt: “Bet ja nu es jūtu, ka neesmu cienīgs.” .. Ļaudīm ar šādām bažām būtu jāsaprot, ka .. šis sakraments nav atkarīgs no mūsu vērtuma.. Mēs nākam kā nabaga nožēlojami cilvēki tieši tāpēc, ka esam necienīgi.

Ari Konkordijas Formulā nav teikts, ka nabaga, kautrīgi, apmulsuši kristieši ir necienīgi. Pilnīgi pretēji!

Patiesi un cienīgi nožēlnieki.. ir tie bailīgie, satrauktie, ticībā vājie kristieši.. kuri uzskata sevi par šā cildenā dārguma necienīgiem.

Neviens patiess ticīgais, lai arī cik vājš viņš nebūtu.. nesaņems Svēto Vakarēdienu sev kā sodu, jo Kristus iedibināja Vakarēdienu īpaši tiem kristiešiem, kas ir vāji ticībā, bet nožēlas pilni, lai viņus mierinātu un stiprinātu viņu vājo ticību.

Kas gan vēl var būt skaidrāks? Patiesi un cienīgi nožēlnieki ir līdzīgi Jaunās Derības grēciniekiem, kas savas dzīves pārvērtuši par jucekli un kam ļoti nepieciešama palidzība.

Ļaudis, kas ir izsalkuši, grib paēst. Būt Dieva Vakarēdiena cienīgam nozīmē alkt pēc Kristus un Viņa piedošanu nesošās klātbūtnes. Viņš ilgojas paēdināt visus toskas ir izsalkuši un vāji ticībā.