Svētā Vakarēdiena dotais stiprinājums un iepriecinājums

Aplūkosim vēl vienu piemēru no Jēzus brīnišķīgās mierinājuma runas.

Viņš sacīja: “Jūs jau esat tīri to vārdu dēl, ko Es uz jums esmu runājis. Palieciet Manī un Es — jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas ne-paliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz auglu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā! Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem. Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu. Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis.. To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.” (Jņ.15)

Jā, ar šādu sirds attieksmi mūsu mīļais Glābējs iedibināja Savas miesas un asins sakramentu, kur Viņš vēlējies būt Saviem draugiem tik tuvu, lai saskaņā ar Viņa paša vārdiem mācekļi paliktu Viņā un Viņš — mācekļos. Tā Viņš vissirsnīgākajā veidā ir vēlējies mierināt viņus pret viņu grēkiem, kuru piedošanai Viņš izlējis Savas asinis. Jēzus vēlējās, lai tie savas sirds dziļumos sajustu Viņa mīlestību un ticētu, ka Viņš vairs nepieminēs viņu vājības un kļūdas, bet Viņš tās visas ir izpircis, lai Viņa prieks mājotu mācekļos un viņu prieks būtu pilnīgs.

Svētajā Vakarēdienā Viņa miesa un asins, kas nodota mūsu grēku piedošanai, ir ar mums savienota tā, lai mēs arī miesīgi būtu ar Viņu viens — tātad savienoti ar Viņu ne tikai garīgi, bet arī miesīgi un substanciāli. “Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens,.. itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī.” (Jņ.17)

Vai šāda mūsu Kunga Jēzus Kristus mīlestība nesniegs mūsu sirdīm pilnīgu mierinājumu un iepriecinājumu, neaicinās un nemudinās mūs pie Viņa svētā galda! Kaut mēs reiz mācītos to pareizi saprast, mīlēt un cītīgi lietot šo brīnišķīgo žēlastības līdzekli, kamēr klejojam šajā ceļinieku tuksnesī, kur mums tik ļoti noder Svētā Vakarēdiena dotais stiprinājums un iepriecinājums — lai mēs visbeidzot lielajā svētku mielastā debesīs mūžīgi baudītu Viņa pilnīgo prieku! Āmen.