Ticības saknes

Ir cilvēki, kas tic, ka, iedibinot Svēto Vakarēdienu, Jēzus tiešām domāja: “Tā ir Mana miesa.. un asinis.” Citi uzskata, ka Jēzus tikai teica: “Tas SIMBOLIZĒ Manu miesu un asinis.”

Vēstures gaitā vienmēr ir bijuši tādi cilvēki, kas teikuši: “Tam patiešām nav tik lielas nozīmes, ko jūs domājat par šiem Jēzus vārdiem.” Taču starpība starp pretējiem uzskatiem par šiem Jēzus īpašajiem vārdiem ir tikpat liela kā starpība starp mirušu koku un dzīvu koku.

Visi Jēzus vārdi ir gan pati dzīvība, gan arī dzīvības devēji. “Vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība” (Jņ.6:63). Ja mēs ticam Kristus vārdiem ar savu ticību, mēs varēsim baudīt un saņemt solījuma augļus, ko Viņš sniedz mums Savos vārdos: “Tā ir Mana miesa, kas par jums tiek dota; tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas” (Mt.26:26–28; Mk.14:22–24; Lk.22:19–20; 1.Kor.11:24–25). Saņemot Jēzus miesu un asinis, mēs saņemam piedošanu, kas nopelnīta caur Viņa miesu un asinīm pie krusta. Kristus Sakraments ir Evaņģēlijs. Kur ir piedošana, tur ir arī dzīvība un glābšana. Ja mēs sakām, ka vienkārši nevaram ticēt Jēzus skaidrajiem vārdiem: “Tā ir Mana miesa,” tad mēs īstenībā atzīstam mūsu neticības iemeslu vai sakni: paļaušanos uz mūsu saprātu, nevis ticību.

Ja mēs atsakāmies ticēt Jēzus vārdiem, mēs sev liedzam svētības vai augļus, ko Viņš žēlastībā vēlas mums dot. Protams, Svētais Vakarēdiens nav vienīgais veids, kādā Kristus piedošanas vārds nāk pie mums. Mēs saņemam piedošanu, kad tā tiek pasludināta Evaņģēlijā, taču, ja mēs neticam Kristus vārdiem un solījumiem, kad Viņš nāk pie mums dziļi personīgā veidā Svētajā Vakarēdienā, mēs nicinām Viņa Vārdu un apdraudam mūsu glābšanu.

Taču, ja mēs esam iesakņoti Dieva ticības dāvanā un vienkārši ticam Jēzus skaidrajiem vārdiem, ko Viņš sacīja Savas krustāsišanas priekšvakarā, tad mūsu dzīve būs kā dzīvs, zaļš koks, kas piepildīts ar piedošanu un cerību! “Līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm.. un kam lapas nesavīst” (Ps.1:3).