Dievs labi dar’, ko daridams [500]

Dievs labi dar’, ko daridams, Ir taisnis savā varā;
Lai sāk ar man kā domādams, Es ciešu klusā garā.
Viņš ir mans Dievs, Kas man paties’
Neatstās manās bēdās;
Tam ļaujos, kad sirds ēdās!

Dievs labi dar’, ko daridams, Viņš allaž mīligs rodās
Man īstā ceļā vadidams, Ka sirds ar mieru dodās;
Ja Dievs pie man, Tad man ir gan! Viņš galu darīs mokām;
Viss stāv iekš viņa rokām.

Dievs labi dar’, ko daridams, Sirds viņam nevaid cieta;
Viņš nāvi nedos ārstedams Man labu zāļu vietā.
Tam padomos Un paļaujos Šai Dieva uzticībai
Un Tēva-mīlestibai.

Dievs labi dar’, ko daridams, Viņš vien man būs par prieku
To ļaun no man nogriezdams; Pie viņa es palieku
Iekš līgsmibām, Iekš vaimanām; Tāpat tas laiks pēc rāda,
Kā viņš par mani gāda.

Dievs labi dar’, ko daridams, Kaut biķeri gan dzeru,
Kas manam prātam netīkams, Uz to es tomēr ceru,
Ka glābšanu Es redzēšu; Es bēdās nepalieku,
Dievs atkal atdos prieku.

Dievs labi dar’, ko daridams; Uz to es gribu gaidīt.
Kad bēdām būšu pārbaudams, Kad nāve man grib baidīt,
Tad šis mans Dievs Un mīligs Tēvs Grib manas bēdas saldīt;
Tam vien es lieku valdīt.