Vaj man nebūs līgsmoties? [93]
Kristus Jēriņš esmu es Un no sirds un dvēseles
Priecājos par savu ganu, Kas dod saldu debes-Mannu,
Man pie vārda pazīdams, Saukdams un apsvētidams.
Apakš viņa rociņas Staigaju iekš drošibas.
Viņš pats jēriņu, lai dzīvo, Apkopj, apmīļo un mielo,
Izsalkušu ēdina, Izslāpušu dzirdina.
Vaj man nebūs līgsmoties? Jauki viss man izdosies.
Kad gals manām dienām rādās, Laimīgs jēriņš steigsies mājās.
Gana klēpī aiznests kļūs, – Liela mana laime būs.
Līdzīgās e-publikācijas