Iespējams, neviens cits jautājums neliek mums tik dziļi pārdomāt mūsu amatu, tā būtību un uzdevumu, nepieciešamību pēc tā un tā apsolījumu kā tēma, kuru mēs tagad apskatīsim. Visur, kur teoloģija kļūst praktiskāka, tā saskaras ar šo problēmu. Dižākie kristiešu teologi to ir apcerējuši, un tā ir ietekmējusi visas pasaules baznīcas, “katoļu” ne mazāk kā “protestantiskās”. Tā nav tikai protestantisma vai īpaši luterisma problēma. Austrumu un Rietumu katoļu baznīcās arī ir bijušas problēmas ar sprediķošanu un Svēto Vakarēdienu. Piemēram, Austrumu ortodoksā baznīca, kas ir ieguvusi stabilu stāvokli Rietumos, tādēļ ka daudz ortodokso kristiešu no Austrumu valstīm ir pārcēlušies uz turieni, nevar būt apmierināta ar to, kā tās “svētā liturģija” tiek noturēta liturģiskajās valodās, kuras jaunākās paaudzes vairs nesaprot. Viņiem ir jāievēro viņu princips, ka liturģija ir jāsvin valodā, kuru cilvēki saprot. Ir jau izveidots tulkojums angļu valodā. Vai Austrumu baznīca kādreiz var aizmirst, ka tās lielākais sprediķotājs bija Jānis Hrizostoms un ka nepietiek tikai ar to, ka viņa ikona tiek godāta, bet ka ir jāseko arī viņa piemēram?
Lasīt tālāk »
...
“Es nevaru noraudzīties zēna miršanā,” teica Hagare, kad viņa “pacēla savu balsi un raudāja” (1.Moz.21:16). Ābrahama aizraidīti, Hagare ar savu dēlu Ismaēlu dienām ilgi klejoja pa Bēršebas tuksnesi. Viņiem izbeidzās ūdens, un viņu stāvoklis bija bezcerīgs. Šajā attēlā mākslinieks Gustavs Dorē tiešām dramatiski atainojis brīdi, kurā izšķiras viņu liktenis – dzīvība vai nāve.
Lasīt tālāk »
...
Saskaņā ar mūsu baznīcas oficiālo mācību Bībele visā tās kopumā un atsevišķajās daļās ir uzticams un iedvesmots Trīsvienīgā Dieva vārds. Mūsu luteriskās ticības apliecības atzīst kanoniskos Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus par vienīgo ticības un mācības avotu. Baznīcā nedrīkst mācīt neko, kas ir pretrunā Svētajiem Rakstiem, tāpat arī baznīcā neko, kas nebūtu pamatots Svēto Rakstu mācībā, nedrīkst ieviest kā nepieciešamu ticībai un dzīvei. Svētie Raksti ir vienīgā norma un mēraukla, pēc kuras jātiek izvērtētām visām mācībām un mācītājiem. Nedz tradīcija, nedz baznīcas autoritāte nav pārāka par Rakstu autoritāti, bet tās abas ir pakļautas Rakstu spriedumam. Svētie Raksti var kalpot par mācības mērauklu tāpēc, ka tie ir patiesi, skaidri un pietiekami, lai pildītu šādu uzdevumu (Ps. 119:105; Mt. 5:18; Jņ. 10:35; 2. Tim. 3:15–17). [1]
Lasīt tālāk »
...
Rakstu svētums izriet no to izcelsmes un darbības. Tas ir Dieva Svētais Gars, kurš radījis Rakstus un kurš tajos darbojas. Jēdziens inspirācija nesatur kaut kādu tehnisku vai pat mitoloģisku izteikumu par šo Rakstu izcelsmi, tas ir atbilstošs un nepieciešams apzīmējums tam, kas tajos ietverts un ko tie veic. Vietas, kuros balstās šī atziņa, vienmēr norāda uz Svēto Garu nevis kā uz bezvārda principu vai dziļāku nozīmi, bet gan kā subjektu, Dievam runājot caur cilvēkiem un uz cilvēkiem, lai tajos veiktu savu darbu. “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2.Tim.3:16 u.t.). Ar to pateikts nevien tas, kā šie Raksti radušies, bet arī kāpēc tie ir. Tie ved pie pestīšanas, un tādēļ draudze tiek pamudināta cieši pie tiem turēties un uzklausīt pravietiskos vārdus, ņemt tos vērā “kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs. Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā” (2.Pēt.1:19-21). Šādā paskubinājumā un mierinājumā ar Svētajiem Rakstiem notiek Gara svētdarošais darbs: “Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību” (Rom.15:4).
Lasīt tālāk »
...
Lai gan mēģinājumi filozofiski skaidrot Kristus klātbūtni Altāra Sakramentā ar transsubstanciācijas mācības palīdzību ir nebibliski un paver ceļu maldiem, kas apdraud patiesas Kristus klātbūtnes izpratni, tomēr šīs mācības nolūks ir cieši turēties pie patiesās Kristus klātbūtnes. Tādēļ transsubstanciācijas mācība vērtējama daudz iecietīgāk nekā tie filozofiskie Svēto Rakstu skaidrojumi, kas cenšas noliegt patiesu Kristus klātbūtni Sakramenta maizē un vīnā.
Lasīt tālāk »
...
« Vai luterāņi ar godbijību celebrē misi?
Tomēr tiek iebilsts, ka nedrīkst neievērot ekseģēzes sasniegumus un četrus gadsimtus ilgušās vēsturiskās pētniecības atklājumus. Uz to mums ir jāatbild, ka luteriskā baznīca nedomā turēties pie 16.gadsimta formulējumiem, tos nepārbaudot. Mēs noteikti atstājam sev tiesības Bultmaņa Jaunās Derības interpretāciju (minot tikai visredzamāko mūsdienu piemēru) neuzskatīt par patiesi nopietnu ekseģēzi. Saskaņā ar to Jēzus sevi vispār neuzskatīja par Kristu, un visi pieņēmumi par Viņu kā par Vienpiedzimušo no Jaunavas Marijas, Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus, Viņa nāvi un augšāmcelšanos tiek uzskatīti par mītiem. Mēs šādu skaidrojumu neuztveram nopietni pat no vēsturiskās pētniecības viedokļa.
Lasīt tālāk »
...
Kopš Ādams un Ieva tika izdzīti no Ēdenes dārza, cilvēks, Dieva pirmā radība (1.Moz.3:23-24), ir nemitīgi sapņojis par atgriešanos paradīzē, jaunajā radīšanā. Greznas villas, vasarnīcas un mājas ezeru krastos simbolizē centienus atgriezties dārzam līdzīgajā miera ostā.
Lasīt tālāk »
...
Mīļie draugi, tā kā es redzu, ka vienkāršie ļaudis nesaprātīgi attiecas pret skolu uzturēšanu un savus bērnus pilnīgi un galīgi atrauj no mācībām, nopūlas tikai iztikas dēļ un rūpējas par savu vēderu, un , blakus tam, negrib vai nespēj apdomāt, cik šausmīgi nekristīgi viņi tādējādi izturas un kādu lielu, nāvējošu postu, kalpojot velnam, viņi izdara visā pasaulē,- es esmu apņēmies jums dot šo pamācību, jo varbūt vēl atrastos daži ļaudis, kas vēl nedaudz tic, ka debesīs ir Dievs un neticīgajiem ir sagatavota elle. Jo gandrīz visa pasaule izturas tā, it kā nebūtu nedz Dieva debesīs, nedz arī velna ellē-, un viņi pievērstu uzmanību šai pamācībai. Tādējādi es gribu uzskaitīt, kas šajā lietā ir noderīgs un – kas kaitīgs.
Lasīt tālāk »
...
Atziņu, kas ir Svētie Raksti, mēs gūstam no Dieva vārda, kuru tie apliecina. Proti, vispirms mēs uzzinām, ka Svētie Raksti nav grāmata, kā jebkura cita, bet gan, ka tā ir grāmata, kādas nav nevienas citas. Ne rakstītā teksta veidols, bet gan svētuma saturs un tā iedarbība, ietekme veido šo atšķirību. Tādēļ vispārīgiem literāriem un vēsturiskiem aspektiem nebūtu jānomāc satura un ietekmes teoloģiskie aspekti. Bībeles rakstu kanons ir vēsturisks dokuments, kas raksturo šo sakarību un parāda, cik lielā mērā šī kanona vēsturiskajai izcelsmei ir gadījuma raksturs un cik grūti tā aptverama. Jēdziens kanons apzīmē mērauklu, normu, bet arī rakstu sarakstu, kurus izmanto dievkalpojumā - ja arī tie kā kodekss nav iesieti vienā grāmatā, kā tas mums pierasts mūsdienās. Šos rakstus baznīca izmantoja, pirms tā bija veikusi to izvēli un apkopojumu. Bībeles kanona jēdziena dziļākai izpratnei ir noderīgi atcerēties arī šī jēdziena nozīmi mūzikas jomā. Tur kanons ir monotona melodija, no kuras izveidojas polifona harmonija, kad šo melodiju reizē dzied vairākas balsis, uzsākot dziedājumu dažādos laikos.
Lasīt tālāk »
...
Pirms sākam runāt par piētisma saknēm un tā rašanās iemesliem, ir nepieciešams īsos vārdos kaut ko pasacīt par pašu vārdu piētisms. Kā daudzi citi vārdi, kas raksturo reliģiskas kustības, arī vārds piētisms sākotnēji tika lietots nicinošā nozīmē, tomēr laika gājumā tas ieguva arvien cildinošāku skanējumu. Vārda piētisms izskaņa - isms ļauj mums spriest, ka sākotnēji šis vārds ticis lietots negatīvi pārspīlētas dievbijības vai, kā mēs latviskojot varētu sacīt - dievbijisma apzīmēšanai. Tātad negatīvā šā vārda nozīme norāda uz piētismam raksturīgajiem centieniem kristīgo dievbijību pārvērst par nedzīvu reliģisku sistēmu. Tomēr vēstures gājumā vārda piētisms negatīvā nozīme ir gandrīz izzudusi. Tā sākotnējā nozīme, kas norādīja uz atkrišanu no pareizās ticības, vēlāk tika būtiski mainīta, ar vārdu piētisms saprotot centienus dzīvot patiesi dievbijīgu dzīvi. Tik daudz par piētismu mums varētu atklāt pats vārds piētisms.
Lasīt tālāk »
...
Atsauces (0)