:: e – BAZNICA ::

Zirgu zellis un mācītāja zirgs

Zirgu zellim Jēcim nomirst zirgs. lzmisis viņš dodas meklēt jaunu zirgu. Uzzinājis, ka mācītājs grasās pārdot savu zirgu, viņš steidzas pie viņa.

Apskatījis zirgu, Jēcis ir sajūsmā un grib to tūlīt pirkt. Mācītājs saka:

“Acumirkli ir kāda problēma. Šis lieliskais zirgs taču ir mans zirgs. Tas nozīmē, es viņu dresēju, kā man tas likās pareizi. Ja vēlaties, lai vinš auļotu, tad tikai izsaucieties “Paldies Dievam!”, jo tas tiešām ir iemesls, lai pateiktos par to, ka šis zirgs auļo. Bet, ja vēlaties, •lai tas atkal apstājas, tad tikai pasakiet “Amen!”. Vai jums ar to ir kādas problēmas?”

Zirgu zellis atbild:

“Nē, nē!”

Sajūsmā par jauno zirgu vinš lec tam mugurā un nodomā: “Man tas tūlīt ir jāizmēģina!” Jēcis izsaucas:

“Paldies Dievam!”

Zirgs tūdal metas auļos. Pēc kāda laika Jēcis tomēr vēlas apstāties. Vinš parauj grožus, bet — nekā. Viņš skaļi izsaucas:

“Prrr! Stāvi!”

Nekā. Zirgu zellis kļūst pavisam satraukts, jo, lai ko viņš arī darītu, zirgs tikai auļo uz priekšu. Bet viņš labi zina, ka priekšā būs aiza. Tā nu viņš izmisumā pie sevis nosaka:

“Es miršu. VienTgais, ko es vēl varu darīt ir noskaitīt “Mūsu Tēvs lūgšanu.”"

Un viņš iesāk.

“Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavsi vārds..”

Tikko viņš nonāk pie lūgšanas noslēguma

“… mūžigi mūžos. Āmen!”

Zirgs strauji — tikai divus metrus no bezdibeņa – apstājas. Zirgu zellis Jēcis ieelpo un nosaka:

“Paldies Dievam!”