Visi cilvēki ir grēcinieki Dieva priekšā

“Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” [Mt.6:12]

Kā žēlastības mācītiem, mums ir pārliecība, ka visi cilvēki ir grēcinieki Dieva priekšā, un grēcinieki jeb parādnieki arī pret sevi.

Pirmkārt, mēs esam grēcinieki Dieva priekšā ar lieliem un nosodāmiem grēkiem, no kuriem tikai daži no mums ir brīvi. Jā, pat kāds ir tik morāli krietns, ka vēl nav apgānījies ar lielākiem grēkiem, viņš joprojām ir parādnieks Dieva priekšā, jo viņš nedz pilda Dieva likumu, nedz pietiekami pateicas Dievam par labumiem, ko saņēmis.

Jo, ja Dievs ar viņu sacenstos, kā saka Ījabs, Dievam izrādīsies taisnība: “Tiešām, ja kāds gribētu tiesāties ar Viņu, tad tam nebūtu iespējams atbildēt ne uz vienu no Viņa tūkstoš jautājumiem.” [Īj.9:3]

Īsi sakot, pat tos, kas dzīvo zem žēlastības vienīgi pazemība uztur drošībā, kam pašu grēki netiek pierēķināti. Viņi sevi notiesā, nosoda un lūdz piedošanu, un žēlīgi piedod saviem parādniekiem.

Otrkārt, ir tādi, kas ir grēkojuši pret mums. Dievs savā lietu pārvaldībā pieļauj, ka viens vai otrs nodarīs kaitējumu mūsu mantai, godam vai kam citam, kas mums jauki pieder.

Tā nu Dievs mums dod iespēju nožēlot savus grēkus un piedot tiem, kas grēkojuši pret mums.

Tagad savu tiesāšanu vērs uz sevi, runā ar savu sirdi. Raugi, kas tu pats esi, tad tu aizmirsīsi visus sava tuvākā grēkus. Tu ieraudzīsi, ka tas paša rokas ir pilnas, jā, plūst pāri no tava paša ļaunuma.