Uzticīgais priesteris

Noklausies šo e-publikāciju

“Bet Sev Es iecelšu uzticīgu priesteri; tas darīs pēc Mana sirdsprāta, un tas būs Manai dvēselei tuvs, tam Es uzcelšu pastāvīgu namu, un viņš staigās Manis svaidītā priekšā vienumēr.” [1.Sam.2:35]

Zinot situāciju ar priesteriem Šīlo pilsētā, kurā tolaik glabājās derības šķirsts, Tas Kungs bija noskumis. Vecais priesteris Ēlis jau bija kļuvis vājš un nespēja valdīt savus dēlus. Svētajā vietā bija ienācis grēks un bezdievība. Tas Kungs Savā paredzējumā atklāja priesterim Ēlim, ka par visiem grēkiem un nolaidību nāks sods. Taču sods nebūs Dieva pēdējais vārds, jo beigu beigās atausis žēlastības diena, kad Viņš Sev aicinās uzticīgu priesteri.

Piedzima Samuēls, kas uzticīgi kalpoja Dievam un Viņa tautai, un, tā vien šķita, ka dievišķie apsolījuma vārdi bija teikti par viņu. Un tomēr ne tikai par Samuēlu! Augustīns par šo Bībeles vietu saka: “Samuēls bija pārāk necils, lai varētu teikt, ka šie vārdi ir piepildīti viņā. Tie nepārprotami bija sacīti par Dieva Dēlu, mūsu Glābēju.”

Tieši Jēzus bija Uzticīgais priesteris, kas vienmēr rīkojās saskaņā ar Dieva gribu.

Ko nozīmē priesteris? Priesteris ir aizvietotājs jeb vietnieks. Viņš pārstāv Dievu pie cilvēkiem un cilvēkus pie Dieva.

Priesteris sūdz savas tautas grēkus un tās vārdā nes Dieva priekšā grēka upuri. Priesteris lūdz par tautu un māca tai Dieva gribu. Tāda bija kārtība, ko Dievs Savai tautai bija iedibinājis un mācījis Vecās derības laikā.

Taču pienāca diena, kad viss vecais tika atcelts. Nāca Jēzus Kristus un saskaņā ar Dieva gribu veica lielo pestīšanas darbu. – Viņš bija vienīgais īstais Vidutājs starp Dievu un cilvēkiem [1.Tim.2:5]. Jēzus sūdzēja mūsu grēkus, it kā tie būtu Viņa paša grēki, un uzņēmās mūsu sodu. Golgātā Viņš bija gan Augstais priesteris, gan upurējamais Jērs [Rom.3:25]. Vienreiz par visiem Jēzus veica priestera kalpošanu un upurēja pats Sevi. Tagad Viņš ir Augstais priesteris debesīs, kas par mums aizlūdz Tēva priekšā [Ebr.7:25-u. trpm.].

Šīsdienas tekstā lasām, ka svētajam namam jābūt pastāvīgam, jo “šis nams ir debesu Jeruzāleme”, kā teicis Augustīns. Vai nav brīnišķīgi domāt par visu, ko esam saņēmuši Jēzū!