Ticības taisnība

Noklausies šo e-publikāciju

“Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic.” [Rom.3:22]

Šie vārdi atbild uz svarīgu jautājumu. Kad dvēseles ir gana daudz dzirdējušas par Dieva glābjošo žēlastību, tās parasti uzdod vēl vienu svarīgu jautājumu: kad, kā un kādā veidā es topu līdzdalīgs Dieva taisnībā? Visai pasaulei ir nesta glābšana, tomēr ne visi cilvēki iegūst svētlaimi. Kā es varu zināt, ka esmu Dieva taisnības līdzdalībnieks?

Te mums dota atbilde, un tā ir tā pati atbilde, ko pauž visi Svētie Raksti. Stāv rakstīts: “Dieva taisnība ir dota ticībā uz Jēzu Kristu.” Tieši droša paļāvība uz Jēzu Kristu top saukta par ticību Jēzum Kristum. Un Dieva taisnība, saka apustulis, ir dota visiem, kas tic. Tāda ir Dieva atbilde. Savā sirdī tu vari domāt vai justies visādi, bet Dieva vārds saka: tikai “tam, kas tic”, “ticībā”, “ar ticību”, “tici Kungam Jēzum” utt.

Tad kļūst svarīgs vēl viens jautājums: kas ir ticība? Kas ir domāts ar ticību Kristum? Nekur nav dota drošāka atbilde uz šo jautājumu, nekur nav labāka glābjošas ticības raksturojuma kā tajās Bībeles vietās, kur pats Kristus atzinīgi novērtē cilvēku ticību kā glābjošu ticību. No visām Rakstu vietām, kur Jēzus saka: “Tava ticība tev palīdzējusi,” [Lk.7:50] vai ko tamlīdzīgu, tu vari secināt, kas ir glābjoša ticība, ievērodams, kādi cilvēki saņēma šo apliecinājumu.

Tur visur tu allaž atradīsi vienu un to pašu: cilvēks ir bijis grēcinieks, kas ar bauslības pildīšanu nav spējis tapt taisns un iemantot mieru. Gluži otrādi – viņš ir kļuvis arvien nelaimīgāks un bēdīgāks. Bet, dzirdējis Kristus Evaņģēliju, tas ir nācis pie Viņa un saņēmis nepelnītu žēlastību.

Bauslības un praviešu liecība par Kristu bija cilvēkiem pazīstama. Un tad ieradās Jānis Kristītājs un norādīja uz Dieva Jēru. Visbeidzot nāca Kristus un Viņa apustuļi un sludināja Evaņģēliju. Bet tas viss nebija pieņemams tiem, kas paļāvās uz savu taisnību. Vienīgi satriekti un bezpalīdzīgi grēcinieki nāca pie Kristus. Un notika tā, kā sacīja Jānis: “Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam” [Jņ.1:12]. Un ar šādu ticību tie kļuva par jauniem cilvēkiem, un ticība pilnīgi izmainīja viņu sirdis, tieksmes, prātu un spēkus. Viņi bija dzimuši no Dieva [1.Jņ.3:9] un visa mūža garumā pieķērās Kristum un bija Viņa sekotāji.

To var atrast visur Svētajos Rakstos. Te tu saproti, kas ir glābjoša ticība. Tā nav tikai Dieva, Kristus un Evaņģēlija atziņa. Glābjoša ticība nāk tad, kad, būdams grēka nomākts un izmisis par visiem saviem neveiksmīgajiem pūliņiem laboties, par savu vājo grēknožēlu, lūgšanu, dievbijību utt., tu topi Kristus Evaņģēlija savaldzināts un esi saņēmis Dieva taisnību Viņā. Tad tu vairs nespēj bez Viņa iztikt, jo tava sirds ir pastāvīgi izsalkusi un izslāpusi pēc žēlastības.

Kad tu patiesi tici, tu iegūsti sirsnīgu mierinājumu, prieku, mīlestību un labprātību uz Dieva bauslību, paļāvīgu dievbērnības garu, kas sauc: Aba, mans mīļais Tēvs! Un tad, kad tu nespēj noticēt Dieva žēlastībai, tu topi noskumis, izsalcis un izslāpis pēc žēlastības. Jā, ar šādu iekšējo dzīvi tu patiesi esi kļuvis atšķirīgs no visiem neticīgajiem.

Tāda ir glābjoša ticība. Un pat tad, ja esi sācis priecāties par Dieva baušļiem un skumt par savu grēku un labprāt vēlies būt visās lietās svēts, tavas sekmes šai ziņā var izrādīties ļoti dažādas – dažkārt tu vaimanāsi sava gara mokās un būsi gatavs pat krist izmisumā un citkārt jutīsies pavisam auksts un miris.

Bet, par spīti visai šai nepastāvībai, tu vienmēr būsi taisns ar Dieva taisnību vienīgi ticībā Kristum. Tādēļ mūsu taisnību sauc par ticību Jēzum Kristum un Rom.4:11 – par “ticības taisnību”. Šī taisnība nekad netiek raksturota ar kādu citu žēlastības dāvanu, piemēram, kā atgriešanās taisnība, pazemības taisnība, mīlestības taisnība. Nē! Vienīgi “ticības taisnība”.

Līdz ar to skaidra kļūst atziņa, ka taisnība nesastāv no Gara augļiem, bet tā ir paša Dieva Dēla taisnība. Un šo taisnību mēs varam saņemt vienīgi ticībā. Pati ticība nerada taisnību, bet saņem Kristus taisnību, tāpēc to sauc par “ticības taisnību”.