306. Kā Svētā kristība dāvina mums mūžīgo svētlaimību?



Tu redzi arhīvu par Kristīgā dzīve

Māksla mirt

Senie romieši runāja ne tikai par mākslu dzīvot, bet arī par mākslu mirt. Viņiem pieder arī teiciens: “Piemini to, ka mirsi”. Citas tautas apbrīnoja drosmīgos vīrus, kas bez bailēm spēja stāties pretī nāvei un mirt ar cieņu.

māksla mirt

Lasīt tālāk »



Neatlaidība un pateicība

Dzīves laikā mums gadās piedzīvot daudz grūtību – nemieru, cīņas, slimības, nelaimes gadījumus, katastrofas utt. – un beigu beigās – nāvi. Nav brīnums, ka apustulis secina: “Jums vajaga pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu” (Ebr. 10:36).

neatlaidība un pateicība

Lasīt tālāk »


Slimības un ciešanas

Slimības ietekmē kristiešus tāpat kā visus citus cilvēkus. Tādēļ maldīgi ir ticēt, ka mēs varam lūgt Dievu atbrīvot mūs no slimībām un ciešanām vai arī, uzbrūkot slimībai, lūgt Viņu nekavējoties likvidēt šo ļaunumu, jo mēs taču esam Viņa bērni. Mēs noteikti drīkstam lūgt Dieva palīdzību, kā arī pilnīgu atveseļošanos, tomēr šādas lūgšanas jāizsaka tādā pašā garā, kādā Jēzus lūdza savu debesu Tēvu: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts” (Mt. 26:42).

Slimības un ciešanas

Lasīt tālāk »


Augt un iet mazumā

Ir kārdininājums domāt, ka, staigājot patiesā sadraudzībā ar savu Pestītāju, kristietis vienmēr pieaugs ticībā, garīgā spēkā un svēttapšanā. Tā nav.

augt un iet mazumā

Lasīt tālāk »


Dzīve ir īsa

“Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna” (Ps. 144:4). Tāpēc mums visiem jādomā par dzīves mērķi, “kamēr ir diena” (Jņ. 9:4). Dzīve nevar būt pašmērķīga, un mēs nevaram domāt, ka pietiek jau ar to vien, ka dzīvojam vai esam dzīvojuši kādu laiku. Dzīvei jābūt ar nozīmi, saturu un mērķi. Vienkārša cilvēka dzīvē noteikti ir iespēja darīt kādu darbu saskaņā ar savu aicinājumu, kalpot pārējiem cilvēkiem un sabiedrībai.

Dzīve ir īsa

Lasīt tālāk »