Pārdomāsim to, kas notika Ģetzemanē. “Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem saka: “Palieciet šeit, kamēr es Dievu lūgšu.” Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt, un tiem saka: “Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā.” Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. Un Viņš sacīja: “Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi!”"
Lasīt tālāk »
Šajā pasaulē problēmas, vilšanās, grūtības un grēks mūsu dzīvē turpina pastāvēt. Bet ir kāda patiesība, pie kuras mēs un mūsu mīļotie varam tverties ar pilnīgu paļāvību: “Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nekad nezudīs” (Mt.24:35).
Lasīt tālāk »
Sapulcini tautu. Es tiem došu ūdeni. (4.Moz.21:16)
Lasīt tālāk »
Jāņa evaņģēlija 4.nodaļā mēs lasām par Jēzus sarunu ar kādu Samarijas sievieti pie akas, kas attēlota šajā gleznā. Diskusijas gaitā viņi nonāk pie būtiski svarīga jautājuma – kāda dievkalpošana vislabāk patīk Debesu Tēvam?
Lasīt tālāk »
Acu kārība, miesas kārība un dzīves lepnība. Šīs ir trīs lietas, kas nava no Dieva, bet ir no pasaules… Un tās iznīks līdz ar pasauli. Tad kamdēļ gan mūsu sirdis vēl aizvien tik ļoti cenšas tai zūdošajai pasaulei pieķerties?
Lasīt tālāk »
Atsauces (0)