Tā runāja neticība

Vai tas nebūs aizgājis par tālu?

Vai šobrīd vajadzētu celties dažiem īpaši taisnīgiem cilvēkiem un mēģināt pierādīt, ka vainīga ir nevis baznīca, bet visi pārējie?

Vai kādiem mācītājiem būtu to jānoraida kā rupju apvainojumu un, uzdodoties par pasaules tiesnešiem, sākt svērt un dalīt vainu?

Vai tad baznīcas aktivitātes netika kavētas un iegrožotas no visām pusēm?

Vai tad visa pasaulīgā vara nebija nostājusies pret to?

Vai baznīcai, uzsākot cīņu pret antikristīgu varu, vajadzēja apdraudēt savu galveno mērķi, publiskos dievkalpojumus un draudzes dzīvi?

Tā runāja neticība, kas vainas atzīšanu neuztver kā Jēzus Kristus, kurš nesa pasaules grēkus, veidola atgūšanu, bet tikai kā bīstamu morālu degradāciju.

Brīva vainas atzīšana nav kaut kas tāds, ko var pieņemt vai atstāt; tā ir Jēzus Kristus veidola izrāviens baznīcā.

Baznīca var ļaut tam notikt ar sevi, vai arī tā pārstās būt Kristus baznīca. Kas apslāpē vai sabojā baznīcas vainas atzīšanu, tas ir bezcerīgi vainīgs Kristus priekšā.

Atzīstot savu vainu, baznīca neatbrīvo cilvēkus no viņu personīgās vainas atzīšanas, bet aicina ikvienu uz sadraudzību grēksūdzē.

Tikai Kristus tiesāta var būt cilvēce, kas ir atkritusi no eksistences Kristus priekšā.

Baznīca aicina visus, ko vien sasniedz, nākt šajā tiesā.