Svētā diena un sabats

Kāpēc šis bauslis nav paturēts vārds vārdā, kā tas stāv rakstīts 2.Mozus grāmatas 20.nodaļā [8-11]?

Šī Dieva pavēle pieminēt sabatu attiecas tikai uz ebreju tautu, un tādējādi šis bauslis pieder pie ceremonijām, kas attiecas vienīgi uz ebrejiem, nevis kristiešiem Jaunajā Derībā.

Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu. [Mt.12:8]

Tad nu lai neviens jūs netiesā par ēdienu un dzērienu un par attieksmi pret svinamām dienām vai jaunmēness svētkiem, vai sabatu – tas viss ir kā nākamības ēna, bet pati nākamība jau ir Kristū. [Kol.2:16-17]

Bet tagad, kad jūs esat atzinuši Dievu; pareizāk gan, kad Dievs jūs ir atzinis, – kā tad jūs atkal pievēršaties nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un no jauna gribat ļaut tiem sevi paverdzināt? Jūs cītīgi ievērojat dienas un mēnešus, noteiktus laikus un gadus; man ir bažas par jums, vai nebūšu veltīgi jūsu labā pūlējies. [Gal.4:9-11]

Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un ka Kungs, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru roku un izstieptu elkoni, un tādēļ Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis ievērot sabatu. [5.Moz.5:15]

Un viņš tiem teica: “Tā Kungs sacīja: Kungam rīt ir sabats, svētais sabats, – cepiet, kas jums jācep, un vāriet, kas jums jāvāra, un visu, kas jums atlicis, nolieciet un pataupiet rītam!” [2.Moz.16:23]

Redziet – Kungs jums devis sabatu! – tādēļ sestajā dienā viņš jums dod maizi divām dienām! Palieciet katrs, kur esat, septītajā dienā lai neviens nekur neiet! [2.Moz.16:29]

Neiededziet sabata dienā uguni nevienā savā mājvietā! [2.Moz.35:3]

Tā saka Kungs: “Piesargiet savu dzīvību! Nenesiet sabatā nastas, neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem! Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis! Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās! Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu, tad pa šīs pilsētas vārtiem ienāks augstmaņi un ķēniņi, kuri sēž uz Dāvida troņa, tie brauks ar ratiem un jās zirgiem – viņi un viņu augstmaņi, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji – un viņi dzīvos šai pilsētā mūžam. Un nāks ļaudis no Jūdas pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjāmina zemes, un no Šefelas, un no kalniem, un no Negebas – tie nesīs sadedzināmos upurus un kaujamos upurus, vīraku un labības dāvanas Kunga namam. Ja jūs mani neklausīsiet un nesvētīsiet sabata dienu, bet nesīsiet nastas un iesiet sabatā pa vārtiem, tad es tās vārtos iedegšu uguni, un tā rīs Jeruzālemes pilis, ka ne nodzēst!” [Jer.17:21-27]