Spēcīgākais dzinulis doties pie Svētā Vakarēdiena

Noklausies šo e-publikāciju

Kristieši, kas redz, ka pasaules bērni apmeklē Svēto Vakarēdienu tikai paraduma pēc, bez jebkādas iekšējas, garīgas vajadzības, ir tomēr pārliecināti, ka cienīgai Svētā Vakarēdiena baudīšanai noteikti ir nepieciešama arī iekšēja labprātība un ilgas pēc Sakramenta.

Tā ir ļoti vērtīga labprātība, un ir nožēlojami, kad tās trūkst, jo arī mums, ticīgajiem, ir ļaunā miesa, kas pauž slinkumu un pretestību pret visām garīgām lietām, pret Kristu, Dieva vārdu, lūgšanu un Sakramentu, ka reizēm pat jaukākie Dieva vārdi mums šķiet nebaudāmi. Bet vai tādēļ mums vajadzētu atturēties no žēlastības līdzekļu lietošanas?

Nē, visa šā kūtruma un negribēšanas vidū mums tomēr ir jādodas pie žēlastības līdzekļiem, jo tieši tā mūsos no jauna taps iedegta garīga dzīvība un ticības labprātība. Tādēļ ļauj, lai tavs kūtrums un pretestība pret Sakramentu top tev par dzinuli, kas liek tev drīz atgriezties, – gluži tāpat kā, apkarojot savu kūtrumu pret Dieva vārdu un lūgšanu, tev nav labāka līdzekļa kā steigties atpakaļ pie paša Dieva vārda un lūgšanas.

Mārtiņš Luters saka:

“Kādu sagatavošanos tu vēl gribi veikt? Vai nepietiek, ka tev ir Dieva vārds, kas tevi lūdz, aicina un mudina, kad esi nācis pie savas posta un samaitātības atziņas, kas tev ir spēcīgākais dzinulis doties pie Svētā Vakarēdiena? Neviens cits netiek izslēgts kā vien cietie, drošie, pašpārliecinātie un bezrūpīgie ļaudis, kas nodarbināti ar savu liekulību un nekad nenāk pie nopietnības. Tev ir jāiet pie Svētā Vakarēdiena jāpārliecinās, ka Kristus raugās tavā sirdī daudz, dziļāk, nekā tu pats, un Viņš tev dāvina daudz vairāk, nekā tu pats varētu vēlēties.”