Šķīstīšana Jēra asinīs

“Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.” [Jņ.13:10]

Parasti cilvēki šo Svēto Rakstu pantu ir sapratuši kā vārdus, kas sacīti par Kristību. Savukārt citi šo pantu saprot kā ticības šķīstīšanu Jēra asinīs. Taču šīs nozīmes pēc būtības ir identiskas, jo šķīstīšana Jēra asinīs vispirms norisinās Kristībā. Tas notiek gan ticībā, gan Kristībā; tāpat arī Kristus miesas baudīšana notiek Vakarēdiena sakramentā un arī ticībā.

Respektīvi – te ir runa par garīgu mazgāšanu, par garīgu šķīstību, kā Tas Kungs saka: “Ne visi jūs esat tīri. Jo Viņš pazina Savu nodevēju.” Jūda bija vienīgais no Viņa mācekļiem, kas nebija šķīsts. Vēl vairāk tas kļuva skaidrs, kad Jēzus to sacīja tajā pašā vakarā: “Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis” [Jņ.15:3].

Tas norāda uz ticību, kas saņem Viņa sacīto vārdu, jo Dieva vārds bez ticības nevienu nedara šķīstu. Un Jūdam nebija šādas ticības un visa, kas no tās izriet. Mums ir jāiedziļinās Kristus vārdos, kad Viņš saka: “Kas ir mazgājies.., viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri.”

To ir sacījis Viņš, kura skats ir visu redzošs, kurš tūlīt redzēja visas Savu mācekļu nepilnības, ko Viņš pats tik bieži nosodīja. Un šos vārdus Viņš teica tiem pašiem mācekļiem, kuri vēlāk, jau tanī pašā vakarā, tik nožēlojami apgrēkojās pret Viņu un kuru vājības un atkrišanu Viņš labi apzinājās un bija paredzējis.

Te mēs redzam, ka Dieva priekšā ir kāda cita šķīstība, ne tikai tas posts, kas mīt mūsos. Tāpēc aplūkosim, ko nozīmē “pielīdzinātā” taisnība – Kristus un ticības taisnība. Tā ir Dieva taisnība, kas atklājusies neatkarīgi no bauslības. Šī taisnība un šķīstība – kaut arī mums neredzama – nav nekāds sapnis vai iedoma, tie nav tikai vārdi un varbūtība. Dieva acīs šī taisnība un šķīstība ir realitāte un patiesība.

Kungs Kristus, kurš pastarajā dienā tiesās pasauli, redz šķīstību tur, kur cilvēki redz vienu vienīgu nešķīstību. Viņš saka Saviem grēcīgajiem mācekļiem: “Jūs esat šķīsti. Jūs, kas stāvat Manā priekšā, jūs esat pavisam tīri.” Ikviens, kas ticis mazgāts, kas ir ticīgs un kristīts, ir pavisam tīrs Dieva vaiga priekšā un Viņa tiesā, kaut arī kājas (t.i., mūsu dzīves gaita un mūsu zemākā, pasaulīgā taisnība) bieži tiek sasmērētas un ir nepieciešama īpašā mazgāšana, tāpēc mums ik dienas jāsūdz grēki, jāatgriežas un jātic.

Bet arvien atcerēsimies, ka, par spīti visiem trūkumiem un nepilnībām, Kristus apgalvo, ka Viņa mācekļi ir pavisam tīri. Reiz par visām reizēm mācīsimies saprast, ka te mums ir dots kāds nopietns apsolījums, kas pielīdzina mums visiem Kristus izpirkumu un Viņa taisnību.

Dieva acīs Kristus taisnība nav nekāda niecība, ēnas vai putekļi, kā tas šķiet mūsu cilvēciskā prāta aklajām acīm. Tā ir vistīrākā patiesība, ko apustulis sludina par Kristu un baznīcu, – ka Viņš ir ne tikai darījis to šķīstu ar ūdens mazgāšanu Dieva vārdā, bet darījis to Sev par līgavu, kas krāšņuma un godības pilna, “bez traipa, bez krunkas vai tamlīdzīga trūkuma” [Ef.5:26–27].

Luters pareizi norāda, ka “cilvēks, kas negrib apliecināt, ka viņš ir svēts un taisns, bet tā vietā visu laiku sūdzas, ka ir nabaga grēcinieks, izturas tā, it kā vēlētos sacīt: es neticu, ka Kristus ir miris par mani un Kristība un Viņa asinis ir mani šķīstījušas vai spētu šķīstīt. Es neticu tam, ka Rakstu vārdi par Kristu ir patiesi”.

Ar Savām asinīm Kristus patiesi ir izpircis visus mūsu grēkus! Un ne tikai tā, ka ar asinīm un ciešanām Viņš atņēma mūsu grēka un soda vainu, bet Viņš mums arī nopelnīja un dāvāja Savu pilnīgo taisnību un Kristībā ietērpa Savās pestīšanas drānās. Viņš ne tikai atbrīvoja mūs no grēka, bet arī darīja mūs taisnus un svētus Viņa priekšā.

Mūsu grēka vietā Viņš ir licis Savu taisnību, tā ka Dieva priekšā mēs esam ne tikai brīvi no grēka, bet arī taisni, kas ir vēl augstāka mūžīga svētlaime. Ar Savām asinīs slacītajām drānām Kristus ir pelnījis mums baltās taisnības drānas.

Tas ir brīnišķīgi attēlots daudzās Svēto Rakstu vietās. Jāņa atklāsmes grāmatas 19.nodaļā Dieva Dēls ir aprakstīts kā tāds, kas sēž uz balta zirga un ir “tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas”. Bet Viņam līdz ir arī kara pulki un jātnieki, kas bēdu ielejā bija cīnījušies visādās cīņās un pārbaudījumos. Sava karavadoņa vadībā viņi sēž savos baltajos zirgos. Viņi ir “tērpti baltā, tīrā audeklā” – baltos tērpos. Un 8.pantā ir lasāms, ka “audekls ir svēto taisnības darbi”. Un šo taisnību viņi ir saņēmuši no mazgāšanas Jēzus Kristus, Pestīšanas vadoņa, asinīs.