Ieskaties

10 komentāri par “Skaidrojošā vārdnīca ticības jautājumos

  1. Ja kaut ko emocionāli stāsta, tad līdz galam! [Vārds tam, kurš nolasīja luterisko mācību un tiem, kas nepalika vienaldzīgi]. Klāt nebiju, neredzēju un pasniegtais rakstības stils manī sēj šaubas pret visiem augstāk pieminētajiem.

  2. njā, vasara, autors varēja savu domu izteikt līdz galam, lai gan var nojaust, kas būtu “b” pēc “a” pateikšanas. Visvairāk mani izbrīna uzskats, ka kristība piedod grēkus:D Grēkus piedot var tikai, ja tajos atzīstas. Bērns ar lielām acīm var noraudzīties visā sakramentā, bet atzīties, sorry… tā ir prātošanā balstīta atziņa, (ka bērni ir jākrista) kas Luteram ievilkās no katoļu baznīcas. nesaku, ka tas būtu grēks, ja aiz labiem nodomiem, bet aplamība noteikti.

  3. Vasara, vai tad šādām detaļām ir jēga. Svarīgākais ir saturs. Un tas ir līmenī.

  4. Jā, saturs ir līmenī. Un par to paldies! Bet tad varbūt jāiztiek bez puspateiktām intrigām?!

  5. vai tad tik grūti izseciāt, kuri no trim Jāņiem ir vislielākie čommi?

  6. Mani interesē teikums no Sv.Vakarēdiena nodaļas 2.punkta, kur teikts, ka luteriskā baznīca ir vienisprātis ar seno baznīcu. Vai [un kur] ir pieejams kāds dokuments ar senās baznīcas viedokli, kā arī gads/gs. dokumentam?

  7. vasara, apskati LC. Arī pielikumus svešvalodu izdevumiem.

    Ar cieņu
    gviclo

  8. gviclo:Ir gan detaļām jega un diezgan liela!!!!!!!!Neesi jau mazais bērns,padomā,kas notiek ja detaļas(sīkās)neievero……..

  9. Visvairāk mani izbrīna uzskats, ka kristība piedod grēkus:D Grēkus piedot var tikai, ja tajos atzīstas. Bērns ar lielām acīm var noraudzīties visā sakramentā, bet atzīties, sorry… tā ir prātošanā balstīta atziņa, (ka bērni ir jākrista) kas Luteram ievilkās no katoļu baznīcas. nesaku, ka tas būtu grēks, ja aiz labiem nodomiem, bet aplamība noteikti.

    apustuļu darbi 2:38 Bet Pēteris tiem atbildēja: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.

    pievērs uzmanību vārdiem “kristīties” un “lai dabūtu grēku piedošanu”
    sorry – ja tavā draudzē māca savādāk, tad mācītājs uzspļauj Dieva vārdam

    Mateja 21:16 un sacīja Viņam: “Vai Tu nedzirdi, ko šie saka?” Bet Jēzus saka tiem: “Dzirdu gan. Vai jūs nekad neesat lasījuši: no bērniņu un zīdaiņu mutes Tu Sev slavu sagādājis?”

    pievērst uzmanību vārdiem – “no zīdaiņu mutes Tu (Dievs) slavu Sev sagādājis”
    tātad Dievam šī slava ir tik pat pieņemama, kā kad pieaugušie Viņu slavē. Un, lai gan zīdainītis piedzimst ar mantotu garīgu nāvi un pilnīgu dabas samaitātību, tomēr arī Viņus Dievs spēj izglābt pat bez žēlastības līdzekļiem, un mums ir pavēle kristīt ikvienu, kuru Dievs pieņem par Savu bērnu, bet par zīdaiņiem lūk pats Dievs apliecina, ka Viņš tos pieņem, pirms tie spēj nest ticības augļus, jo DIevs saprot, ka zīdainītim prātiņš vēl nav attīstījies, ka viņš spētu lūgt “ar prātu”, tāpēc Pats Svētais Gars “aizlūdz ar bezvārdu nopūtām”. Tā lūk bērniņš gan nav pelnījis savas mantotās grēcīgās dabas dēļ, taču DIevs ir žēlīgs un lēnīgs, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi taptu glābti. Tāpēc kamēr bērniņš nespēj pats par sevi atbildēt, tikmēr Dievs runā viņa vietā:
    Mateja 19:13 Tad atnesa bērniņus pie Viņa, ka Viņš tiem rokas uzliktu un Dievu lūgtu; bet mācekļi norāja tos.
    14 Bet Jēzus sacīja: “Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie Manis nākt, jo tādiem pieder Debesu valstība.”
    15 Un Viņš tiem uzlika rokas un tad aizgāja no turienes.
    Bet tiem, kuri spējīgi nest ticības augļus ir jāapliecina sava ticība, jo kristīt pienākas tikai tos, kurus Dievs pieņēmis
    pievērst uzmanību vārdiem “atnesa” – tātad arī tādus, kuri vēl staigāt īsti nemācēja vai arī kurus var bez īpašām pūlēm panest uz rokām (bērni līdz apm. 5 gadu vecumam)

    Jēzus vārdi – “tādiem pieder debesu valstība” – ko bērniņi paši nespēj, to dara Jēzus Pats Personīgi liecinot un aizstāvot bērniņus, ka DIevs viņus ir pieņēmis, neprasot ticības apliecināšanu, jo viņi to vēl nespēj paši. Tas pats attiecas arī uz garīgi slimiem pieaugušajiem.

    Mateja 18:1 Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: “Kas gan ir lielākais Debesu valstībā?”
    2 Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū
    3 un sacīja: “Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
    4 Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.
    5 Un, kas uzņem tādu bērnu Manā Vārdā, tas uzņem Mani.
    6 Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā.

    Pievērst uzmanību vārdiem “tic uz Mani” – ticība nav no cilvēka nākoša prāta un gribas darbība, bet gan DIeva dāvana. Prāta un gribas darbība ir dzīvas ticības augļi, bet par ticību ir rakstīts – tas nav no jums, tā ir DIeva dāvana. Tātad Dievs dod ticību – ieliek to cilvēkā, rada no nekā un uztur ar Savu vārdu spēku.

    tā lūk mīļais draugs wrc – tava ņirgāšanās par Svētā Gara dabiem ir negantība Tā Kunga acīs, tāpēc nožēlo un atgriezies, kamēr vēl nav par vēlu – Svētā Gara zaimošana nav nekas labs. Ja kāds noliedz to ko Svētais Gars darījis, tas patiešām ir lielās briesmās. Ja Svētais Gars spēj radīt un arī rada zīdainī ticību, tad kā nav kauna to noliegt?

Atbildēt