:: e – BAZNICA ::

Sapnis un realitāte

Tāpat arī šie, sekodami saviem sapņiem, apgāna miesu, nicina augsto valdnieku, zaimo debess varas. [Jūd.8]

Vēstules autors šos skolotājus sauc par sapņotājiem. Kad cilvēks miegā sapņo, viņš redz attēlus, ko uzskata par realitāti, bet pamostoties no tā nepaliek pilnīgi nekas, un viņš saprot, ka tas bijis sapnis, un nepiešķir tam nekādu nozīmi.

Līdzīgi arī tas, ko saka šie skolotāji, nav nekas cits, kā vienkārši sapnis. Kad viņu acis reiz tiks atvērtas, viņi redzēs, ka tā nav realitāte. Tātad viņš tiem devis piemērotu vārdu, jo viņi nodarbojas ar sapņošanu, ar kuru pieviļ sevi un pasauli, nicina augsto valdnieku un zaimo debess varas.

Viņiem ir raksturīgi nepakļauties arī laicīgai valdībai, bet mēs esam mācīti, ka dzīvojot savu dzīvi uz zemes, mums visiem ir pienākumi, un mums jābūt padotiem un paklausīgiem augstākai varai.

Kristīgā ticība nenoraida laicīgos likumus, tādēļ neviens nedrīkst tos ignorēt.