Pateicība par pasargāšanu labajā

Tev, Kungs, lai ir slava un gods! Tev arī teikšana un pateicība! [Atkl.7:12] Jo, kad es nācu pie Tevis nožēlas pilns, Tu ne vien žēlīgi pieņēmi mani, bet devi arī spēku pretoties grēkiem, tāpat arī vēlmi laboties turpmāk.

Kāds labums tapt brīvam no slimības, ja tūlīt tam seko vēl ļaunāks posts? Kāds labums, ja grēki tiek atlaisti, ja neseko tam žēlastība svētīgi dzīvot?

Ak, Dievs, kas esi pilnīgi uzticams! Kad Tu dziedini manas grēka cirstās dvēseles brūces, Tu veic Savu ārsta darbu uzticami un prasmīgi.

Manas brūces bija dziļas un nāvējošas, bet ar Sava Dēla brūcēm Tu dziedināji tās. Tās draudēja no jauna atkal atvērties, bet Svētā Gara spēkā Tu atkal pārsēji tās.

Kāda gan alga būs tam, kas grēku piedošanu ir saņēmis, bet atkal tūlīt atgriežas pie līdzšinējā dzīves veida? Atkārtodams un vairodams iepriekšējās kļūdas, atkal un atkal viņš sāpina Dievu, To Kungu!

Ak vai, cik bieži mēs varam novērot, ka tie, kas no grēka jūga tika atbrīvoti, no jauna krīt agrākajā verdzības gūstā! Un tie, kas no garīgās Ēģiptes izvesti tika, arvien atpakaļ lūkojas uz tās gaļas podiem.

Kunga Kristus atziņā tie pasaules gānekļiem izbēguši [2.Pēt.2:20], bet, kad tie atgriežas pie saviem vecajiem grēkiem, tiek ierauti vēl lielākā ļaunumā.

Atgriezdamies no grēkiem, no velna važām tie brīvi tapa, bet, ļaudami, ka tos pieviļ vēl ļaunāki gari [Lk.11:26], tie no jauna atkal krīt tajos pašos slazdos.

Viņu gals daudz ļaunāks būs nekā iesākums! [2.Pēt.2:20-22] Jo labāk tiem būtu bijis neiepazīt taisnības ceļu, nekā iepazīt to un novērsties no uzticētā svētā baušļa! Tāpēc tie kā suņi ir, kas atgriežas pie saviem vēmekļiem, un kā cūkas, kas pēc mazgāšanās atkal dubļos vārtās.

Tāds pats liktenis varēja piemeklēt arī mani. Bet Tev labpatika Savas žēlastības un Svētā Gara spēkā sargāt mani un uzturēt tanī, kas labs.

Tas pats ļaunais gars, kas viņiem ir uzbrucis, tāpat arī mani ir vajājis. Tā pati pasaule, kas viņus savaldzināja, tāpat arī mani ir vilinājusi. Tā pati miesa, kas viņus nomāca, tāpat arī mani ir kārdinājusi.

No ļaunā uzbrukumiem mani sargā vien žēlastība Tava. Un vienīgi Tu dod man spēku, lai uzvarētu. Jo Tavs spēks manā nespēkā varens parādās. [2.Kor.12:9] Svētā Gara spēks no Tevis nāca pār mani un Tavā spēkā es miesas dziņas savaldīju.

Viss, kas manī labs, tas nācis no Tevis, jo Tu esi avots itin visam, kas labs. Bet manī pašā no dabas nav nekā cita kā vien grēks.

To visu pārdomājot, esmu spiests atzīt, ka ikviens labs darbs, ko pie sevis rodu, ir Tavas žēlastības dāvana. Kaut arī manas miesas vājuma un ļaunuma dēļ tie arvien vēl ir nešķīsti un nepilnīgi.

Par visām Tavām neskaitāmajām dāvanām no sirds es Tev pateikšos mūžīgi!

Āmen.