Pasaulīga aicinājuma krustcelēs

Dažas dzīves krustceles raksturo bailes un nemiers: ko mēs ēdīsim? Ko dzersim? Ko vilksim mugurā?” (Mt.6:31). Neviens nav mūs mācījis labāk par Pestītāju, ka mēs varam nolikt šīs nastas, jo mūsu debesu Tēvs zina, ka mums šīs lietas ir vajadzīgas (Mt.6:32). Tomēr mēs visi varam nonākt tādās dzīves krustcelēs, kur mūsu pārliecība sašķobās. Vienīgā izeja no šīm krustcelēm ir – “Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums” (1.Pēt.5:7).

Ikviens, kas audzis parastos apstākļos, zina, ko nozīmē izvēlēties pareizo ceļu attiecībā uz skolu, izglītību, darbu, karjeru utt. Ir tik daudz jautājumu, par kuriem domā jaunieši, vēlāk atminoties tos kā nozīmīgākos brīžus krustcelēs. Daudzos gadījumos izvēlēties kļūst vēl grūtāk, ja tajā pašā laikā jāizšķiras arī par mīlestības, saderināšanās un laulības jautājumiem. Šeit jauniešiem būtu vajadzīga lielāka palīdzība. Viņiem būtu daudz vieglāk izvēlēties pareizo ceļu, ja vecāki, skolas vadība, draugi, mācītāji un draudzes labāk darītu savu darbu, piemēram, pamācot un sniedzot labu padomu. Protams, beidzamais vārds pieder tiem, kas izvēlas, tomēr, labāk pamācītiem un brīdinātiem, viņiem būtu daudz vieglāk.

Runājot par aicinājumu, ikvienam jātiecas pilnībā izmantot viņam piešķirtos talantus. Tie, kas palaiduši garām savas iespējas, pametot skolu vai arī stājoties agrās vai neapdomātās laulībās, vēlāk saprot, cik grūti ir atgūt iekavēto vai zaudēto vēlāk dzīvē. Protams, visas kļūdas un grēki var tikt piedoti, bet atskārsme, ka tu būtu varējis padarīt daudz vairāk, ja agros gados nebūtu pieļāvis būtisku kļūdu, ir smaga dzīves nasta. Kā izvairīties no šādām kļūdām?

Kristietim var atbildēt divējādi: pirmkārt, neizvēlies savu ceļu pārāk ātri, bet apdomā to rūpīgi, uzklausot arī pieredzējušu un uzticamu cilvēku padomu. Otrkārt, griezies pie Dieva lūgšanā, laikā pirms izvēles bieži Viņu piesaucot un lūdzot palīdzību un vadību, un tad paļaujies uz Viņu, ka Viņš vadīs tevi pēc sava apsolījuma: “Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta” (1.Jņ.5:14).

Kad piedzīvojam jaunu aicinājumu

Kā varam redzēt Bībeles aprakstos par praviešu, apustuļu un mācekļu dzīvi, daudzi no viņiem ir to piedzīvojuši. Arī mūsdienās gadās sastapties ar jaunu pasaulīgu vai garīgu aicinājumu. Parastos, pasaulīgos cilvēkos šāds aicinājums galvenokārt izraisa jautājumu par slavu un atalgojumu. Kristiešiem vairāk par visu būtu jājautā sev par Dieva prātu un iespējām kalpot apkārtējiem cilvēkiem un sabiedrībai. Tur, kur visu mēra un izlemj nauda un pasaulīga slava, pieeja būs ļoti virspusēja un, iespējams, nevedīs ne pie kādas svētības. Šīs arī ir dzīves krustceles. Kristiešiem jālūdz par šādu iznākumu: “.. un durvis man atvērās Tā Kunga darbā..” (2.Kor.2:12). Ja šādā situācijā mēs jūtamies nedroši vai nespējam pieņemt lēmumu, vēlams lūgt padomu pieredzējušiem kristiešiem un no sirds vērsties pie Dieva pēc palīdzības un vadības.