Par 1996. gada paziņojumu
« Pie kuras baznīcas piederēt? | Lasīt iepriekšējo »
Izgājušajā reizē saruna noslēdzās ar interesantu jautājumu – kam gan vēl būtu jānotiek LELB, lai diskutanti-LELBieši tai vairs nevarētu piederēt?
Katram, iespējams, padomā ir kāds iedomāts “slieksinis”, aiz kura arī viņš vairs nespētu sekot šai stūrgalvīgai karavānai. Stūrgalvīgai tādā ziņā, ka to ļauj vadīt ne tikai Dieva vārdam. Cik ilgi gan notiekošo pieciest? Katrs, sevi maldinādams, šo “ilgi” ir piepildījis ar sev vien zināmu saturu.
Šodien diskutētāji runā par 1996. gada paziņojuma likumību, piemin nupat e-BAZNICĀs ziņās nonākušo mācītāju Gundaru Bērziņu, kā arī izsaka vēlmi šo diskusiju saglabāt nākamajām paaudzēm, ko arī e-ntuziasti dara.
Šodienas fragmentu noslēdz četri krustiņa komentāri, vienā no kuriem viņš saka, ka Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem, kaut arī nedaudz augstāk viņš nesaprata, kādēļ gan kāds atļāvies LELB pagaidu satversmi uzskatīt par nepilnīgu.
![]() Ilārs 04.12.2003. 17:14 |
Godājamais Grēciniek,
ja velaties, lai šādi Jūs uzrunāju, varam darīt arī tā, taču man labāk patiktu Teologs+. Man ir grūti saprast kā esat kļuvis par mācītāju Luterāņu baznīcā, ja nespējat atšķirt vārdus “ortodokss” un “svēts”. Šie vārdi nekādā gadījumā nav sinonīmi. Starp Baznīcas mācības un cilvēka personisko svētumu ir lielas atškirības. Mācība ir svēta un patiesa tādēļ, ka tā nāk no Dieva Vārda, bet ne no cilvēka dievbijības. Tieši tādēļ, ka cilvēks ir grēcīgs mēs noraidām baznīcas tradīciju, bet turamies pie principa – vienīgi Raksti! Jūsu norāde uz Mt. 10: 32 – 33, ignorējot visu pārējo, ir savāda. Taču būtībā par to jau ir runa. Apliecināt Kristu nozīmē ne tikai sacīt Viņam – “jā”, bet arī daudz kam -“nē”, kā mēs to vērojam baznīcas ticības apliecībās. Atļaušos gādināt Jums tos izteikumus, kurus Pāvils šajā sakarībā adresē korintiešiem. (Skat. manu iepriekšējo rakstiņu). Mūsu nelielās diskusijas laikā esmu pārliecinājies, ka Jūs vai nu nevēlaties, vai, kas šķiet ticamāk, diemžēl nespējat saprast par ko ir runa. Šis ir labs piemērs, kas liecina, ka es neko nebūtu panācis, celdams šo jautājumu LELB sinodes priekšā, jo man labākajā gadījumā atbildētu līdzīgā veidā, kā to darat Jūs. Pateicos par domu apmaiņu. Tā liecina, ka starp Jums un mūsu baznīcu vēl joprojām ir ļoti būtiskas teoloģiskas atškirības. No sirds novēlu Jums kļūt par īstu Teologu un ceru, ka Dievs savā žēlastībā kādu dienu varētu arī mūsu sirdis un prātus vienot kopējā pareizā ticībā. Ar cieņu, Ilārs. |
![]() Ilārs 04.12.2003. 18:24 |
Vienam no LELB,
paldies par Jūsu labojumu. Kristus ir miris gan par maniem, gan Jūsu grēkiem. Ja ticat tam, tad Jūsu grēki ir piedoti. Kaut arī man to nākas darīt bezpersoniski, es ar prieku apliecinu, ka neturu uz Jums ļaunu prātu. Vēlu svētīgu Adventa laiku un ar patiesu prieku sagaidīt brīnišķīgos mūsu Kunga miesā nākšanas svētkus! Visu labu vēlot, Ilārs. |
![]() + 05.12.2003. 08:56 |
Pax Ilār! Tā kā Jūs, diemžēl, negājāt likumīgo ceļu LELB, tad Jums diezin vai ir tiesības spriest par to, kā būtu, ja būtu. Ir tā kā ir, un tas jau ir noticis, tā ir vēsture, kas diemžēl ir pret paziņojumu ’96. Par novēlējumu kļūt par patiesu teologu, pateicos, arī man ir šī vēlme. Vēlreiz par ortodoksiju. Dažādām mriginālām baznīcas grupām ir atšķirīgi uzsvari – piētisti uzsver svētdzivi, RKB – pāvestu, bet KLB – ortodoksiju. Lai Jums veicas! Kristū + |
![]() Ilārs 05.12.2003. 10:12 |
Sveicināts mans anonīmais Draugs, par teoloģiskiem jautājumiem mums saruna nevedās, bet iespējams par likumību un vienkārši cilvēcīgām lietām varam parunāt. Stils kādā Jūs izsakāt savas domas ir diezgan ass, pamācošs un augtprātigs, manuprāt tas kaut ko liecina par Jums. Tā parasti runā sektanti. Jūs necenšaties ne uzklausīt, ne saprast, bet vienīgi meklējat jebkuru iespēju uzbrukt. Savas vēstules Jūs iesākat ar miera sveicieniem, bet tajās jaušams viss, ko vien vēlaties, bet tikai ne miers. Es nebrīnos, ka Jūs tā ienīstat ortodoksiju. Tagad nedaudz par 1996. gada notikumu likumību. Te man jānorāda, ka tā bija LELB pagaidu satversme, kura bija apzināti veidota tā, lai atņemtu draudzei likumīgās īpašuma tiesības un nodotu tās konsistorijas rokās. Draudzes padomei iepretī LELB vadībai nebija praktiski nekādu tiesību, jo atsakoties paklausīt konsistorijai, ikviena draudzes padome tika automātiski atcelta. Šī satversme, kurai Jūs piedēvējat tik lielu likuma spēku, varbūt tik likumīga viss nebija. Es biju labi informēts arī par tiem mērķiem, kādēļ viens vai otrs satversmes paragrāfs tika radīts, un pats biju vērojis kādā veidā tika panākta to pieņemšana. Turklāt, satversmes preambula ir augstākais satversmes likums, ja pārējie likumi traucē vai pat nepieļauj tās izpildi, tad zemākie likumi nav spēkā. Otra lieta ir tā, ka “nepieciešamība likumu nepazīst” un briesmu brīdī ir jārīkojas pēc būtības. Beigu beigās, Dievam ir vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Tajā pašā 1996. gadā Aleksandrs Bite un Gundars Bērziņš mēģināja iet Jūsu ieteikto ceļu. Viņi aicināja sasaukt sinodi un izskatīt šo jautājumu. Abi šie paziņojumi līdz sinodei tā arī nekad nenonāca. Man rodas tāda sajūta, ka Jūsu vēlaties, lai tas pats būtu noticis arī ar Doles draudzes paziņojumu, un dusmojaties par to, ka mēs rīkojāmies gudrāk. Visu labu! Ilārs. |
![]() Jancis 05.12.2003. 11:56 |
Plusiņ, paldies par “komplimentu” , ka Jūs KLB esat nolicis vienā rindā ar marginālo Romas katoļu baznīcu! To viņi Jums nepiedos, reformatoriskais šķeltniek! Starp citu, kā Jums šķiet vai Luteram bija, Jūsuprāt, attaisnoši iemesli izstāties/tikt izslēgtam no RKB. Vai Luters arī gadījumā nepārkāpa RKB likumus? Dažreiz taču ticības jautājumus nevar pretnostatīt pasaulīgu likumu kārtībai?! (Kam vairāk jāklausa?) Jeb varbūt tu zini, kad drīkst, un kad nedrīkst? Man ir nelielas aizdomas, ka tas arī ir pretlikumīgi, ka Jūs pārbaudat citu LELB draudžu locekļu ticības pārliecību un ka Jūs citus nelaižat pie Dievgalda (kurus citur pielaiž)? Tāpat arī LELB Konsistorijas 1996. gada lēmums ir, ka “Latvijas Luterāni” neiesaka lasīt LELB locekļiem, vai ne? |
![]() Gundars 05.12.2003. 13:01 |
Kaut kur sad un tad ir izskanejusi doma, ka mes KLB izmantojot LELB “lielisko” autoritati Latvija un plucot svesus laurus. Man jaatzist, ka man netik ikdiena valkat kolarkreklu tiesi tadel, lai mani kads nenoturetu par kadu no “tiem”, jo trafaretos uzskatus par macitajiem Latvija tiesam rada LELB (un, protams, katoli) ne mes. Es nekada zina neveletos, lai mani asocie ar LELB macitaju, vai, pasarg Dievs, ar katolu priesteri. Jautajuma par LELB Satversmi. Cik ilgi var rikoties saskana ar pagaidu Satversmi, kada ir pasreizeja LELB Satversme? Nu jau pagajusi 7 gadi, kops tas pienemsanas. Kapec LELB Satversme nav punkta par draudzes izstasanos no LELB, kadai obligati jabut baznicu un draudzu Satversmes saskana ar patreizejam normam. Kas tad cits atlika Bulduru un Kekavas draudzem un Ilaram, ka iet to celu, kuru gajam. Tiesam, vai tad si diskusija ar LELB “ortdoksistiem” nav pieradijusi, cik bezcerigi butu LELB parluteriskosanas meginajumi. |
![]() Aigars 05.12.2003. 17:33 |
Esmu tomēr pateicīgs visiem šīs diskusijas dalībniekiem, kas veltījuši tik daudz laika un pūļu šo rakstu sacerēšanai. Man šī diskusija kalpo par apliecinājumu un iedrošinājumu, ka mana personiskā pieredze, atskārsmes un novērojumi nav bijuši tikai subjektīvs šķitums vai tukšas nojautas.
Uzrakstītais vārds tik tiešām dāvā vairāk skaidrības un drošības. Mēs šo te diskusiju izdrukāsim un iesiesim arhīvu vākos. Es tikai ceru, ka interneta formāts tomēr nelaupa iespēju šo sakarksti kvalificēt par vēsturisku liecību. Tā lai arī pēcteči varētu to izlasīt. Turpiniet tikai rakstīt, mīļie draugi! Varbūt kādreiz nomainīsies arī forma, proti, no elektroniskās uz publisko. Mēs jau gadiem ilgi esam rāvušies šajā publiskajā formā, proti, izdevuši avīzi ar nosaukumu “Latvijas Luterānis”. Beidzot nu ir parādījušas kaut kādas atsauces un viedokļi. Tad nu jāprot pazemībā pieņemt, ka pagaidām tas vēl viss tādā pusanonīmā un pusreālā (virtuālā) formā. Starp citu, tiklīdz diskusija kļuva nopietna, mūsu pusē cilvēki atteicās no saviem “segvārdiem”. Tas, ka cilvēki otrā pusē to nedara, ir labi saprotams: identitātes sašķeltība un neviendabība nav joka lieta, bet gan eksistenciāli kritisks stāvoklis, kas izraisa indivīdā patstāvīgu diskomfortu. Pavisam nopietni, draugi! Piemēram, es tik smagos apstākļos nespēju un negribēju palikt – jo problēmas ar konfesionālo identitāti, juceklis un neskaidrība tajā ved iekšējā diskomfortā. Tā nu nav tā labā cīņa, par ko runā Raksti kas katram jācīnās (Raksti viennozīmīgi prasa skaidru apliecību!). Tādas lietas tik tiešām var beigās izrasīt arī personības dalīšanos. Nebūt cilvēkam ar dalītu sirdi ir svarīgi ne tikai ticības dzīvē, bet arī personības psihiskajā līmenī. Ja kāds sāk noliegt savu identitāti un stāstīt, ka viņš tikai pa pusei ir tas, kas viņš ir vai reiz pa reizi arī kāds cits, tad ir jāiet pie ārsta. Tā ir patiesībā ir traģiska situācija -personības dalīšanās, eksistenciālās identitātes divotība. Ārsti gan to nesauc par heterodoksiju, bet par šizofrēniju. No tādām lietām ir jābēg un visā nopietnībā jālūdz Dievs, lai Viņš no tādas nelaimes pasargā. Es visiem (arī sev) novēlu drošību, skaidrību un viengabalainību savas garīgās identitātes sakarā,t.i., ticības dzīves apliecināšanā. Tādu, starp citu, māca arī Raksti. Tādu viengabailainību un drošību iepretim pasaules mokošajai saskaldītībai (kakafonijai) un nedrošībai mums ir gribējis dot un reiz arī piešķirs visā pilnībā mūsu Kungs. Savukārt domāt par sevi kā par tik stipru un nelokāmu, kas spēs palikt “identisks” vai “autentistks” (jeb vienkārši: patiesīgs), maisoties pa visu to šizofrēnisko jucekli, ko teologi sauc arī par heterodoksiju, – no tādas pārdrošības un velna viltības nenovērtēšanas lai Dievs pasarga! Vislabāko vēlot, Aigars. |
![]() Meļķis 05.12.2003. 17:44 |
Ja nu glasnostj, tad glastnostj, tikai dumji izskatās tā atzīme, kas automātisko parādās pie katra nākamā komenta šajā rubrikā – jo nekā jauna jau nav. Šajā sakarā skat. arī Salamana gr-as un jēdzīgākās dažādu jomu vēstures gr-as. |
![]() + 08.12.2003. 09:20 |
Ilār! Pax! Ar laiku Dievs visu noliek savās vietās, paldies Viņam par to. Domāju, ka tā bija arī ar Jūsu minēto personu, kas jaucās Jūsu draudzes lietās. Par manu rakstīšanas stilu. Pieļauju, ka bieži vien cilvēks otrā saskata to, ko pašā negrib saskatīt. Vai Jūs tā nedomājat? Ne par velti Raksti runā par skabargu un baļķi, kas tomēr ir viena materiāla. Taču es piekrītu, ka tas ir uzbrūkošs un ass, bet iemesls tādam stilam, ir nevis pašpaugstināšanās, bet aicinājums aizdomāties (pieļauju, ka tas ir veids kā pasludināt bauslību). Jo Jūs, taču tik pat paštaisni un asi izvirziet jautājumu par ortodoksiju. Ja Jūs negribat ieklausīties, kādēļ Jūs vēlaties, lai ieklausītos es? Man jau gan labāk patīk diskusija par monologu … Tas pārdomām – Jums un arī man. Kristū + |
![]() + 08.12.2003. 09:28 |
Janci! Pax! Katrs sevi noliek tur, kur viņš vēlas. Viens deg par pārprastu sukcesiju, cits par pārprastu pareizību:( Par Luteru. Viņš, starp mums runājot, cīnījās ļoti likumīgām metodēm, pat no klostera viņš izstājās pēc kanoniskajiem likumiem (ko tolaik izdarīja gaužām maz no mūkiem). Vēl. Es nepiekrītu, ka viņš būtu izstājies vai izslēgts. Jo no ptiesās Baznīcas izslēgt (ekskomunicēt) var tikai Dievs un tā, kā mēs labi zinām, Viņš darīs Patstarajā tiesā – nošķirot āžus no avīm. Par konsistorijas lēmumu attiecībā uz LL. Tā kā tas ir nelikumīgs, tad uzskatu, ka tas nav saistošs. Valsts varai vai baznīcas vadībai nav tiesības noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst lasīt. Attiecībā par dievgaldu. Te es domāju, ka Tu piekritīsi – runa ir par pareizu Sv.Vakarēdiena pārvaldi. Kristū + |
![]() + 08.12.2003. 09:32 |
Gundar! |
![]() + 08.12.2003. 09:38 |
Aigar! Pax Man gan likās, ka kādreiz Tu iestājies pret psiholoģizēšanu, bet laikam jau viss kādreiz mainās:) Par nikiem. Jūsu serverī ir mana ip adrese, ja kaut kas pretlikumīgs, tad mani atrast nav nekādas problēmas, bet reģistrēties man nav motivācijas, tās ārkārtīgi sīkās informācijas dēļ, kas jāiesniedz. Nesaprotu, kādēļ LL ir vajadzīgs mans PK? Tāpat, es nebiju tas, kas pieprasīja kautkādu personību atklāšanu. Mans mērķis ir pārrunāt lietas, nevis sapazīties. Kristū + |
jā, vēsture, vēsture…
tagad daži labi izmētāti, kur nu kurais…
Savukārt domāt par sevi kā par tik stipru un nelokāmu, kas spēs palikt “identisks” vai “autentistks” (jeb vienkārši: patiesīgs), maisoties pa visu to šizofrēnisko jucekli, ko teologi sauc arī par heterodoksiju, – no tādas pārdrošības un velna viltības nenovērtēšanas lai Dievs pasarga!
Jā par to šizofrēniju pilnīgi piekrītu, tikai viņa iet plašumā un beigās sanāk tā, ka ārstēt sāk slimie veselos…
Pasaule ir tāda, kas pieļauj vienus (jaunus) maldus, ja tie neizraisa pārlieku konfliktu ar otriem, trešiem (utt.) un pārējiem maldiem (teorijām, pieņēmumiem,tradīcijām), kas kopsummā tiek saukti par vispārpieņemto patiesību.
– – –
Politiķi ir tie, kuri spēj inkorporēt, konsolidēt, apkopot … vārdu sakot atrast kopsakarības esošajā haosā un aizvien ko jaunu importēt (veco imprūvēt) un vadīt sabiedrību pa vecajām sliedēm (izmantojot vecās vai jaunās vadības sviras) skandinot aizvien jaunus lozungus
– – –
Atkritēji, šķeltnieki, nemiernieki (utml.) teroristi ir tie, kas apzināti traucē vispār-pieņemtās kārtības ieviešanas / uzturēšanas pasākumiem
– – –
Šizofrēniķi varētu būt kaut kas pa vidu
– – –
Kristieši savukārt ir tie, kas ir paklausīgi visai cilvēku starpā ieceltajai kārtībai, taču nekad nesamierinās ar maldiem. Tie turās pie Kristus (kurš caur sv.Rakstiem saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība;…) un Viņa dotās atziņas.